"Mums nav pieņemama tāda loģika. Pirmkārt, tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām un aprīlī notikušā ES samita lēmumiem. Bez šaubām, mums jāsolidarizējas ar Itāliju un citām Dienvideiropas valstīm, mūsu sabiedrotajām. To mēs jau darām un darīsim. Esam atvēlējuši jaudas robežu apsardzības stiprināšanai. Uzņemsim arī noteiktu bēgļu skaitu," viņš norādījis, uzsverot, ka tas tiks darīts brīvprātīgi.
Linkevičs atzīmējis, ka šādu nostāju ieņem lielākā daļa ES valstu un Lietuva var minēt tos pašus argumentus - piespiedu uzdevumi nav pieņemami un šo jautājumu nav iespējams atrisināt mehāniski.
"Valsti raksturo ne jau tikai iekšzemes kopprodukts, bezdarbs un citi rādītāji. Ir arī citi kritēriji - spēja pieņemt un adaptēt bēgļus un, galu galā, arī viņu pašu viedoklis. Mēs kaut kā runājam par karadarbības upuriem, kuri bēg no vardarbības. Varbūt daļa meklē labāku dzīvi - neslēpsim to. Viņiem arī ir savs viedoklis, viņi nav lietas, nav kaut kādas preces," izteicies ministrs.
Lietuvas deleģētais ES veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis savukārt paudis viedokli, ka EK priekšlikumi attiecībā uz kvotām ir sabalansēti un dalībvalstu solidaritātei nevajadzētu būt selektīvai - tā būtu jāapliecina attiecībā uz visām krīzēm, ar ko saskaras ES.
"Iedomāsimies, ka rīt no karadarbības zonām, no Austrumu partnerības valstīm uz Lietuvu atplūst 10 000 migrantu. Ko darīs Lietuva? Lūgs palīdzību vai teiks, ka pati tiks galā?" viņš vaicājis, komentēdams Lietuvas politiķu noliedzošo attieksmi pret šiem priekšlikumiem. "Kādēļ tāda liekulība, veidojot sabiedrisko domu? (..) Kad mums vajadzīgs atbalsts cīņā ar cūku mēri, tad viss kārtībā, bet, kad jāsniedz steidzams atbalsts migrantu jautājumu risināšanā, domas mainās."
Jau ziņots, ka saskaņā ar EK priekšlikumiem Lietuvai būtu jāuzņem 710 bēgļi, kas Eiropā nonākuši pa jūras ceļu, - 302 no Itālijas, 201 no Grieķijas, kā arī 207 bēgļi no viņu mītnes zemēm. Runājot par pirmajām divām grupām, laikā, kad šie cilvēki atrastos Lietuvā, tiktu izskatīti viņu pieteikumi par pastāvīga patvēruma piešķiršanu ES valstīs vai kārtotas procedūras izraidīšanai uz izcelsmes valsti.
"Trīs četru gadu laikā jāatrisina jautājums par viņu nosūtīšanu atpakaļ. Ir ļoti skaidri jāpasaka, ka tas nenozīmē atvērto durvju politiku imigrācijai. Tas ir mehānisms kritiskas situācijas risināšanai, kas, cita starpā, fiksēts ES tiesību aktos," norādījis komisārs.
Vēl 207 bēgļi no konfliktzonām, kuriem piešķirts patvērums Eiropa Savienībā, Lietuvai būtu jāizmitina pastāvīgi. Andrjukaitis ieteicis "nepieķerties šiem skaitļiem", jo EK kvotas sadalījusi proporcionāli, ņemot vērā dalībvalstu ekonomisko un sociālo stāvokli un lēšot, ka Lietuva pastāvīgai izmitināšanai varētu pieņemt 1,03% no visiem ES bēgļiem konkrētajā laikā un 1,26% no visiem migrantiem pagaidu izmitināšanai. "Neviens nevar pateikt, kāda būs migrācijas plūsma," viņš piebildis.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite iepriekš jau uzsvērusi, ka viņas valsts nepiekrīt EK piedāvātajam bēgļu pārcelšanas plānam un uzskata, ka šādu atbildību valstis var uzņemties tikai brīvprātīgi.
Viņa atgādinājusi, ka Lietuva solidarizējas ar pārējām ES dalībvalstīm, sniedzot humāno palīdzību, kā arī piedaloties kopīgās glābšanas un novērošanas misijās Vidusjūrā, un jau devusi patvērumu vairāk nekā 400 ārvalstniekiem, kuri ieradušies galvenokārt no Ukrainas, Gruzijas un Krievijas.
Arī iekšlietu ministrs Sauļus Skvernelis Eiropas Komisijas ieteikto skaitli nosaucis par nereālistisku. Kā uzskata ministrs, pat maksimāli izmantojot visas iekšlietu sistēmas iespējas, Lietuva varētu uzņemt 40-50 bēgļu grupu, turklāt jāņem vērā, ka vienlaikus tai arī turpmāk nāktos izmitināt tos nelegālos imigrantus, kas paši ierodas Lietuvā.
Tikmēr Lietuvas Sarkanā krusta biedrības bēgļu atbalsta koordinatore Gintare Guzevičūte izteikusies, ka pašreizējie cilvēkresursi un infrastruktūra Lietuvai gan neļauj uzņemt 700 bēgļus, bet noteikti vairāk par 40-50 bēgļiem.
Kopumā no Itālijas un Grieķijas turpmākajos divos gados uz citām ES dalībvalstīm atbilstīgi sadales koeficientam būtu jāpārvieto 40 000 personu - tas ir, apmēram 40% no kopējā patvēruma meklētāju skaita, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība un kuri ieradušies šajās valstīs 2014.gadā.
EK ir arī gatava darīt to pašu, ja citas dalībvalstis, piemēram, Malta, arī saskarsies ar pēkšņu migrantu pieplūdumu.
Tāpat EK ir pieņēmusi ieteikumu, kurā tā prasa dalībvalstīm divu gadu laikā atbilstīgi sadales koeficientam nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība atbilstīgi ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) norādēm. Dalībvalstis, kuras shēmā piedalīsies, varēs saņemt finansiālu atbalstu - ES šim nolūkam šogad un nākamgad darīs pieejamus 50 miljonus eiro.
Paredzams, ka 16.jūnijā EK priekšlikumus izskatīs ES iekšlietu ministri. Neapmierinātību ar tiem paudusi ne tikai Lietuva, bet arī Latvija, Igaunija, Ungārija, Slovākija, Čehija un Polija. Lielbritānija jau paziņojusi, ka šajā programmā nepiedalīsies. Tādas pašas izšķiršanās tiesības ir Īrijai un Dānijai.