Galīgo pārskatu par to, kā izdevies sasniegt Lietuvas prezidentūrai izvirzītos uzdevumus, Grībauskaite nākamā gada sākumā sniegs Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē, bet provizoriskais vērtējums dots jau šobrīd. Lai gan dažus mērķus nav izdevies sasniegt, kopumā Lietuvas veikums uzskatāms par auglīgu.
Kā norādīts prezidenta biroja paziņojumā, ES prezidentūras veiksmi var vērtēt ar 78 procentiem, ņemot vērā, ka Lietuva šai laikā bijusi atbildīga par sarunām attiecībā uz 478 ES iniciatīvām. Pusgada laikā sarunas pabeigtas attiecībā uz 261 no tām un progress panākts 113 iniciatīvās.
Turklāt Lietuva labi organizējusi vairāk nekā pusotru simtu prezidentūras pasākumu, tajos uzņemot aptuveni 15 000 viesu. Vēl apmēram tikpat daudz ciemiņu piedalījušies gandrīz simt nevalstisko organizāciju pasākumos. "Neformālās ministru un citu amatpersonu tikšanās un konferences pavēra labu iespēju prezentēt Lietuvu. Atsauksmes par pasākumiem Viļņā un citās pilsētās tiešām bija ļoti labas," teikts dokumentā.
Portāls atgādina, ka daži prezidentūras jautājumi tiek risināti tieši šajās dienās. ES valstu finanšu ministri diskutē par banku savienības izveidi, ko Lietuva uzskatījusi par vienu no savas darbības prioritātēm. Lai gan šai jautājumā joprojām pastāv nesaskaņas, Lietuvas finanšu ministrs Rimants Šadžus izteicis cerību, ka kompromisu izdosies panākt.
Prezidenta birojs norāda, ka Lietuvas prezidentūras laikā apstiprināts Eiropas banku Vienotās uzraudzības mehānisms un norisinās intensīvas sarunas par kopīga mehānisma izveidi banku finanšu problēmu risināšanai, bet ar EP tiek runāts par Banku sanācijas un noregulējuma direktīvu.
Svarīgākajā Lietuvas prezidentūras pasākumā - novembra beigās Viļņā notikušajā Austrumu partnerības samitā - Ukrainas nenoteiktības dēļ nav izdevies parakstīt asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu ar Kijevu, tomēr šai pasākumā parafēti un parakstīti citi līgumi ar Austrumu partnerības programmas valstīm, liekot pamatus šīs programmas turpināšanai. Turklāt uz Viļņas forumu ieradušies visi augstākie un ietekmīgākie ES valstu un institūciju vadītāji, lai gan pastāvēja bažas, ka pēc Ukrainas atteikšanās parakstīt līgumu pārstāvības līmenis varēja būt krietni zemāks.
Par prezidentūras veiksmi uzskatāmas arī sekmīgas daudzpusējās sarunas par vairākiem desmitiem dokumentu, kas saistīti ar jauno daudzgadu finanšu perspektīvu, ļaujot savlaicīgi - no 1.janvāra - sākt apgūt septiņiem gadiem paredzētos līdzekļus gandrīz triljona eiro apmērā. Tiesa, palikušas piecas mazākas nozaru iniciatīvas, par kurām Lietuvas prezidentūras laikā nav izdevies vienoties, bet tās nebremzē savlaicīgu finanšu perspektīvas aizsākšanu.
Liela uzmanība Lietuvas prezidentūras laikā pievērsta integrēta ES iekšējā enerģētikas tirgus izveides pabeigšanai 2014.gadā. Saskaņots ES progresa ziņojums un sarīkota augsta līmeņa enerģētikas konference par šo jautājumu. Apstiprināts pirmais ES prioritāro projektu saraksts, kurā ietverti reģionālas nozīmes enerģētikas infrastruktūras projekti, kas nepieciešami izolētu enerģētisko salu likvidēšanai, tai skaitā arī seši Lietuvas projekti. Panākta vienošanās par tiesisko pamatojumu Lietuvas Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas finansēšanai, paredzot tiesības šo finansējumu pagarināt arī pēc 2020.gada.
Vēl viena vienošanās paredz 2015.gadā beigt daudzpusējās klimata sarunas, apstiprināts politiski jutīgs reglaments par jauniem automobiļu izplūdes gāzu normatīviem līdz 2020.gadam, kas saskaņā ar diplomātu teikto mudinās radīt ekonomiskākus transportlīdzekļus un saudzēt vidi.
Risinot jauniešu nodarbinātības problēmu, pieņemta ES Padomes deklarācija par Eiropas Māceklības alianses izveidi, kas radīs labākas iespējas iegūt darba pieredzi.
Vēl turpinās sarunas ar EP par Tabakas direktīvu, cerot tās pabeigt šogad.
Pabeigtas sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu, tādas pašas sarunas notiek ar ASV.