Šā referenduma iniciatori uzskata, ka Lietuva vēl nav gatava pāriet uz eiro un šāds solis tiktu sperts pret tautas gribu. Kā norādījis viens no viņiem - 1990.gada Neatkarības akta parakstītājs filozofs Romualds Ozols -, Lietuvas konstitūcija paredz visus valstij svarīgākos jautājumus risināt referenduma ceļā un lēmums nacionālo valūtu nomainīt pret eiro, neapšaubāmi, ir viens no šādiem jautājumiem.
"Baltijas valstis lieliski tika galā ar krīzi arī tādēļ, ka varēja lietot savu nacionālo valūtu. (..) Kamēr notiks gatavošanās referendumam, valdībai būs iespēja izskaidrot tautai, kādēļ tomēr tā jāsteidzas. Ja izskaidros tik pārliecinoši, ka tauta attiecīgi nobalsos, tātad tā būs brīva izvēle, bet tagadējais eiro ieviešanas projekts ir vēl viens pret lietuviešu tautu vērsts spaidu akts," viņš paziņojis.
Cits iniciatīvas grupas loceklis -Tautininku savienības priekšsēdētājs Juļus Panka - atgādinājis, ka eiro ieviešana Lietuvai izmaksās aptuveni miljardu litu (gandrīz 290 miljonus eiro), un salīdzinājis gaidāmās pārmaiņas ar padomju rubļa ieviešanu Lietuvā 1940.gadā.
Savukārt ekonomists Audrjus Rudis atgādināja, ka līgumā par Lietuvas iestāšanos Eiropas Savienībā gan paredzēta pievienošanās eirozonai, taču konkrēts termiņš nav norādīts.
Lai šāds referendums tiktu sarīkots, iniciatoriem jāsavāc vismaz 300 000 balsstiesīgo Lietuvas iedzīvotāju parakstu.
Jau ziņots, ka nedēļas sākumā Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija pēc vairākiem pavērsieniem nolēma dot zaļo gaismu referendumam par iespēju aizliegt pārdot Lietuvas zemi ārvalstniekiem, kad maijā beigsies pašreizējais aizliegums. Taču galīgais lēmums par to, vai izsludināt referendumu, būs jāpieņem Seimam, kas uz pavasara sesiju pulcēsies tikai 10.martā.