Grozījumus likumā par sabiedrības informēšanu izstrādājusi LRTK. Kā atzinis tās priekšsēdētājs Edmunds Vaitekūns, komitejai neizdodas īstenot pērn oktobrī pieņemtos likuma grozījumus par informācijas telpas aizsardzību.
"Ņemot vērā, ka personu, kas sniedz [retranslēšanas] pakalpojumus, ir ļoti daudz - simti, varbūt pat tūkstoši -, mēs spējam vērsties un vēršamies vienīgi pie tiem, kas norādījuši savus kontaktus. Varam rakstīt viņiem vēstules, bet nesaņemam atbildes," viņš trešdien sacījis komitejas sēdē.
Pēc Vaitekūna datiem, par televīzijas programmu translēšanu interneta vietnēs komisiju informējuši 15 šāda pakalpojumu sniedzēji. Vēl pie astoņiem LRTK ar aicinājumu reģistrēties vērsusies pati, bet atbildes nav saņēmusi.
"Ierosinām tāpat kā azartspēļu likumā paredzēt, ka nelikumīgas darbības gadījumā, proti, ja par to netiek ziņots, būtu jāsper soļi, lai šāda vietne lietotājiem nebūtu pieejama," viņš piebildis.
Kā norādījis Seima Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas priekšsēdētājs Raimunds Paļuks, domājams, ka šos grozījumus izskatīs jau nākamā sasaukuma parlaments, kas tiks ievēlēts 9.oktobrī.
Likumā par sabiedrības informēšanu nosaka, ka personām, kas Lietuvā grib nodarboties ar nelicencētu radio un televīzijas programmu translēšanu vai retranslēšanu, jāinformē par to LRTK.
Šāds noteikums tika pieņemts pērn, kad Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite rosināja minētā likuma grozījumus, kas ļautu ierobežot kara propagandu un naida kurināšanu.
Lietuvas institūcijas jautājumam par informācijas telpas drošību nopietnāk pievērsās 2014.gadā, kad Krievija anektēja Krimu.