Par šāda datuma noteikšanu balsojuši 79 Seima deputāti, pret - četri, bet 19 parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.
Vienlaikus Seims pieņēmis izskatīšanai likumdošanas grozījumus, kas paredz zināmas drošības sviras, gatavojoties maijā gaidāmajai zemes tirgus liberalizācijai. Tajos izvirzītas prasības attiecībā uz potenciālo pircēju pieredzi un kvalifikāciju lauksaimniecībā.
Kā pastāstījis zemkopības ministrs Vigilijs Jukna, likumprojektu mērķis ir noteikt ierobežojumus zemes iegādē personām, kas nav strādājušas lauksaimniecībā un zemi grib uzpirkt spekulatīviem mērķiem. Tādējādi tiktu saglabātas pašreizējās lauksaimniecības platības un vietējiem cilvēkiem radīta iespēja palikt dzīvot laukos un nodrošināt sev iztiku.
Ieteikts, ka fiziskajām un juridiskajām personām, pērkot zemi, būtu jāapņemas šai zemē piecus gadus nodarboties ar lauksaimniecību Zemkopības ministrijas paredzētajā minimālajā apmērā. Par šīs prasības neievērošanu varētu tikt piespriests naudassods 5000-10 000 litu (1450-2900 eiro) apmērā.
Fiziskajām un juridiskajām personām ierosināts pieprasīt triju gadu pieredzi lauksaimniecībā, turklāt fiziskajām personām šai stāžā tiktu ieskaitītas arī studijas lauksaimniecības specialitātēs. Savukārt juridisko personu ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības būtu jāpārsniedz puse kopējās ieņēmumu summas. Tiem arī būtu jāapliecina sava ekonomiskā dzīvotspēja Zemkopības ministrijas noteiktajā kārtībā. Rosināts arī stingrāk reglamentēt saistīto personu jēdzienu.
Ja grozījumi tiks pieņemti, potenciālajiem pircējiem būs arī jāpierāda, ka viņi dzīvo nolūkoto zemes īpašumu tuvumā un prot lietuviešu valodu.
Zemes īpašumtiesību maiņas procesā domāts iesaistīt arī vietējo pašvaldību veidotas komisijas, kas sniegtu atzinumus par paredzēto darījumu un arī izskatītu administratīvās lietas par zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai.
Ministrs norādījis, ka likumprojektu izstrādē ņemta vērā citu Eiropas Savienības valstu pieredze. Vienlaikus viņš noraidījis dažu deputātu paustās bažas, ka prasības attiecībā uz kvalifikāciju ir pārliecīgas un atturēs no zemes iegādāšanās arī pašus lietuviešus.
Grozījumi nodoti izskatīšanai Seima komitejās. Plenārsēdē pie tiem paredzēts atgriezties 22.aprīlī.
Jautājums par zemes referendumu Lietuvā joprojām izraisa kaislības. Kā ceturtdienas sēdē uzsvēra tā atbalstītāji, tas ir īpašs notikums, ka Lietuvā par referenduma rīkošanu izdevies savākt vairāk par nepieciešamajiem 300 000 parakstu. Tikmēr referenduma pretinieki izteicās, ka iespējamie balsojuma rezultāti var nonākt pretrunā ar konstitūciju.
Seima juridiskā komisija ieteikusi vērsties Konstitucionālajā tiesā, lūdzot izvērtēt šīs iniciatīvas atbilstību valsts pamatlikumam.
Aizliegums ārvalstniekiem iegādāties Lietuvā lauksaimniecībā izmantojamo zemi beigsies maijā. Referenduma iniciatori savukārt aicina grozīt Lietuvas konstitūciju, nosakot, ka zeme, iekšējie ūdeņi, meži un parki var piederēt vienīgi Lietuvas Republikas pilsoņiem un valstij. Viņi norāda, ka, pārdodot zemi ārvalstniekiem, "tiek pārkāpts Lietuvas teritoriālās integritātes princips". Savukārt referenduma pretinieki brīdina, ka tādi ierobežojumi būtu pretrunā ar saistībām, kuras Lietuva uzņēmusies, stājoties Eiropas Savienībā.
Eksperti gan prognozējuši, ka referendumam būtu izredzes piesaistīt nepieciešamo vēlētāju skaitu vien tajā gadījumā, ja to būtu izdevies sarīkot reizē ar vēlēšanām.