Līdz ar nedēļas beigās gaidāmo piedāvājumu atvēršanu mūsu dienvidu kaimiņi būs solīti tuvāk tam, lai 50 ceļu posmos ieviestu Baltijas valstīs līdz šim neizmantotu ātruma kontroles sistēmu. SIA Fima valdes priekšsēdētājs Jānis Vilmanis skaidrojis - šī metode paredz, ka konkrētu autoceļu posmu sākumā un beigās tiek uzstādītas kameras, ar kurām fiksē automašīnas numurzīmi un laiku, kurā automašīna šķērso ceļa posmu, lai aprēķinātu vidējo braukšanas ātrumu. Eksperta vērtējumā šāda vidējā ātruma kontroles metode ir piemērota uz ceļiem ar t.s. melnajiem punktiem ‒ posmiem, kur ir intensīva satiksme un augsti negadījumu rādītāji, vai vietās, kur īpaši jāievēro braukšanas ātrums, piemēram, pie skolām un dzīvojamajās zonās.
Latvijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vērtējumā ātruma kontroles jautājumu vajadzētu skatīt kompleksi ar citām satiksmes uzraudzības metodēm, tostarp stacionārajiem, pārvietojamiem radariem, satiksmes uzraudzību ar netrafarētiem policijas auto, kā arī Valsts policijas darbinieku klātbūtni satiksmē. Vairākās Eiropas valstīs vidējā ātruma kontrole noteiktā ceļa posmā veiksmīgi darbojas, un atsevišķās vietās to varētu izmantot arī Latvijā. Piemēram, apdzīvotās vietās, kurām cauri virzās tranzīta ceļi un tiek pārkāpts ātruma režīms, vai uz ceļa posmiem, kuriem nav daudz mazāku ceļu pieslēgumu.
Arī Igaunija ir apsvērusi vidējā ātruma mērīšanas sistēmu izmantošanu un pētījusi šādu tehnoloģiju lietderību, norāda Igaunijas Ceļu administrācijas pārstāve Evelina Kuta (Evelin Kütt). Taču mūsu ziemeļu kaimiņvalstij nav plānu šādas sistēmas ieviest tuvākajā nākotnē. Pēc viņas teiktā, līdz 2020. gadam igauņi koncentrēsies uz automātiskās satiksmes novērošanas sistēmām konkrētās vietās (stacionāriem radariem). Tātad patlaban pastāv iespēja, ka vidējā ātruma mērīšanas sistēmas Igaunijā varētu tikt ieviestas pēc 2020. gada.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 6. decembra, avīzē Dienas Bizness!