Kā ziņots, aģentūra Interfax, atsaucoties uz informētu avotu, pirmdien vēstīja, ka Krievijas Kaļiņingradas apgabalā izvietotais karaspēka grupējums papildināts ar mobilā krasta raķešu kompleksa Bastion divizionu, un militārie eksperti lēš, ka šāds komplekss, kas izmanto virsskaņas pretkuģu raķetes Oniks, faktiski spētu bloķēt kuģiem iekļūšanu Baltijas jūrā caur Dāņu šaurumiem un "nosegt" visus iespējamos mērķus Polijas teritorijā. Šā kompleksa kaujas komplektā var būt līdz 36 raķetēm.
"Šajā konkrētajā gadījumā Krievija, dislocējot Kaļiņingradā krasta raķešu kompleksu "Bastion", stiprina savu A2/AD [pretinieka atturēšana, padarot uzbrukuma iespējamību pārāk sarežģītu un bīstamu] potenciālu Baltijas jūras reģionā. Šī bruņojuma sistēma paredzēta, lai ierobežotu piekļuvi pa jūras ceļu, apgrūtinātu sabiedroto papildspēku nokļūšanu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā pa Baltijas jūru," norādīts ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļas atbildē uz ziņu aģentūras BNS jautājumu.
"Šāda Krievijas rīcība neveicina drošības stiprināšanu Eiropā," teikts komentārā. Kā norādījusi ministrija, tā gaida, ka Krievija par šo spēku dislocēšanu informēs NATO.
"Mēs uzskatām, ka Krievijas Federācijai jāsniedz NATO informācija par savu bruņoto spēku un bruņojuma modernizēšanu un dislocēšanu, kā arī par plaša mēroga militāro mācību rīkošanu. NATO no savas puses jau jūlijā informēja Krieviju par Varšavas samitā pieņemtajiem lēmumiem, un NATO ir gatava arī sniegt informāciju par lielākajām 2016.gada mācībām. Tādu pašu attieksmi mēs sagaidām arī no Krievijas puses," uzsver Lietuvas Aizsardzības ministrija.
Kā norādīja Interfax, komplekss Bastion paredzēts jūras piekrastes aizsardzībai vairāk nekā 600 kilometru garumā un spēj dot triecienus kuģiem un sauszemes mērķiem arī intensīvas radioelektroniskās pretdarbības apstākļos.