Šādus grozījumus likumā par ārvalstnieku tiesisko statusu balsojumā atbalstījuši 72 deputāti, pret tiem balsojuši četri, bet vēl 24 parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.
Daļa deputātu pauduši nopietnas bažas, ka Lietuva ar šo jauno likuma redakciju atvērusi savas durvis pārāk plaši.
Grozījumos noteikts, ka ārvalstniekiem, kas vēlas apmesties Lietuvā, būs jāmaksā saviem darbiniekiem alga vismaz divu Lietuvas vidējo darba algu apmērā. Vienlaikus no likuma svītrota pirms diviem gadiem noteiktā prasība dot darbu vismaz trim cilvēkiem.
Ārvalstu pilsoņiem arī paredzētas tiesības pieņemt darbā citus ārvalstniekus, kuri ir lūguši uzturēšanās atļauju, bet vēl nav to saņēmuši.
Kā skaidrojis sociāldemokrātu deputāts Aļģirds Sīss, tas attiektos tikai uz jauniebraukušajiem ekonomiskajiem migrantiem, kuri šeit rada sev darbvietas. "Ja, piemēram, ģimene, kas bēgusi no Krievijas, šeit grib sākt uzņēmējdarbību un atrod sev nišu, mēs atceļam saistības, kamēr notiek pārbaužu procedūras, un ļaujam viņiem sniegt pakalpojumus un maksāt nodokļus. Gan viņi jutīsies drošāk, gan mums nebūs papildu izdevumu," viņš piebildis.
Sīsa iesniegtais priekšlikums nodarbināt iebraucējus bez uzturēšanās atļaujas Seimā izpelnījies asu kritiku no vairākiem deputātiem.
"Pieņemam likumu, kura mērķis bija veicināt uzņēmīgu cilvēku ienākšanu Lietuvā. Bet ko mēs darām? Mēs vienlaikus pieņemam grozījumu, kas ļauj iebraukt jebkam - (..) neierobežoti, ar visām ģimenēm. Ko mēs teiksim cilvēkiem?" vaicājis Lietuvas Tēvzemes savienības-Kristīgo demokrātu deputāts Rimants Jons Daģis.
Viņa partijas biedrs Audroņus Ažubalis norādījis, ka šis grozījums ir pretrunā ar citu šā likuma pantu, kas paredz, ka ārvalstnieka darbs tiek uzskatīts par nelikumīgu, ja viņš strādā bez uzturēšanās atļaujas vai vīzas, kad tās nepieciešamas.
Tikmēr Darba partijas deputāts Ķēstutis Daukšis jauno likuma normu nosaucis par valsts interešu nodevību.
Opozīcijas līderis, tēvzemietis Andrjus Kubiļus izteicis cerību, ka prezidente Daļa Grībauskaite, kam šie grozījumi vēl jāparaksta, ieteiks minēto normu labot.
Viņš atgādinājis, ka Lietuva iepriekš jau saskārusies ar situāciju, kad ārvalstnieki veidojuši fiktīvus uzņēmumus, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas.
"Otrs jautājums - vai par jebkuru biznesu mēs dodam uzturēšanās atļaujas," piebildis politiķis.
Jaunajos likuma grozījumos arī paredzēts atvieglināt iespējas apmesties un strādāt Lietuvā augsti kvalificētiem speciālistiem un ārvalstniekiem, kuri dibina jaunuzņēmumu, kas saistīts ar jaunajām tehnoloģijām vai citām Lietuvas tautsaimniecībai svarīgām inovācijām. Šādi uzņēmēji varētu ne tikai ātrāk - mēneša laikā - saņemt pagaidu uzturēšanās atļauju, bet arī atvest līdzi ģimeni. To, vai iecerētais uzņēmums atbilst jaunuzņēmuma prasībām, vērtēs īpaša Saimniecības ministrijas komisija. Ja uzņēmums tomēr nesāktu strādāt, licence tam tiktu anulēta.
Paredzēts arī, ka ārvalstniekam, kas vēlas Lietuvā apmesties uz dzīvi un strādāt, jāinvestē iecerētajā uzņēmumā 28 000 eiro un pusei no šīs summas jābūt viņa personiskajiem līdzekļiem.
Ar ģimeni varētu ierasties tādu uzņēmumu vadītāji, kuru gada apgrozījums ir vismaz pusmiljons eiro, ja viņi nav uzņēmumu akcionāri, kā arī minētie mazie uzņēmēji, kas investējuši savos uzņēmumos 28 000 eiro. Šādam uzņēmējam divus gadus netiktu izvirzītas papildu prasības attiecībā uz darbinieku skaitu un pamatkapitālu.
Vieglāk iekārtoties darbā varētu arī ārvalstnieki, kas beiguši Lietuvas augstskolas vai joprojām tur studē.