Tajā pašā laikā savas pozīcijas Anglijas municipālajās padomēs saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem nostiprinājuši gan toriji, gan liberāldemokrāti, gan eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP).
Saskaņā ar rezultātiem, kas zināmi par 78 no 124 Anglijas pašvaldībām, kur ceturtdien notika vēlēšanas, leiboristi saglabājuši kontroli pār 40 municipālajām padomēm, zaudējot tikai vienu, un 768 deputātu vietas, zaudējot septiņas. Savukārt toriji uzvarējuši visās 20 pašvaldībās, kuras līdz šim kontrolējuši, un izcīnījuši 467 vietas, tas ir, par deviņām vairāk nekā iepriekš.
Kopumā Anglijā ceturtdien norisinājās cīņa par 2743 municipālo padomju deputātu vietām.
Premjerministra Deivida Kamerona konservatīvajiem vēlēšanās, domājams, traucējusi dziļā šķelšanās partijas iekšienē pirms 23.jūnijā gaidāmā referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES).
Savukārt daļu mēreni noskaņotā leiboristu elektorāta, šķiet, atstūmis jaunais partijas līderis Džeremijs Korbins, kurš pārstāv leiboristu galēji kreiso spārnu.
Savukārt liberāldemokrātiem savu līdzšinējo pārstāvju skaitu Anglijas municipālajās padomēs izdevies palielināt par astoņiem deputātiem, izcīnot 173 mandātus, bet UKIP - par 20 deputātiem, iegūstot līdz šim 28 mandātus.
Neskatoties uz relatīvi labajiem panākumiem Anglijā, Skotijā leiboristi, šķiet, spējuši iegūt tikai trešo lielāko pārstāvniecību reģionālajā parlamentā, un viņus apsteiguši konservatīvie.
Kā jau bija sagaidāms, Skotijā uzvarējusi Skotu Nacionālā partija (SNP). Vienlaikus uz leiboristu rēķina savu pārstāvniecību palielinājusi Liberāldemokrātiskā partija un toriji.
Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena jau paziņojusi, ka viņas vadītā SNP guvusi "vēsturisku" uzvaru.
Kā liecina līdz šim saskaitītās balsis, SNP izcīnījusi vismaz 60 no 129 Holirūda deputātu vietām, taču pagaidām vēl nav skaidrs, vai skotu nacionālistiem izdosies iegūt absolūto vairākumu.
Tikmēr leiboristi, kas desmitgadēm ilgi Skotijā baudīja dominējošas pozīcijas, cietuši kārtējo sakāvi un varētu iegūt tikai trešo lielāko pārstāvniecību reģionālajā parlamentā, atpaliekot no konservatīvajiem, kuriem tradicionāli Skotijā bijusi maza ietekme.
Līdz šim toriji izcīnījuši jau 25 deputātu vietas, leiboristi - 20, "zaļie" - sešas, bet liberāldemokrāti - četras.
Pati Stērdžena, kas balotējās vienā no Glāzgovas vēlēšanu apgabaliem, guvusi uzvaru, savu tuvāko sāncensi apsteidzot ar gandrīz 10 000 balsu lielu pārsvaru. Glāzgovā SNP izcīnījusi visas astoņas pilsētai atvēlētās deputātu vietas, tostarp atņemot līdzšinējās vietas leiboristiem.
Stērdžena, uzzinot par savu uzvaru, paziņoja, ka SNP, trešo reizi pēc kārtas gūstot uzvaru reģionālajās vēlēšanās, "veido vēsturi".
"Šovakar vēl jāpasludina daudzi rezultāti, taču tagad jau neapšaubāmi ir skaidrs, ka SNP ir uzvarējusi trešajās parlamenta vēlēšanās pēc kārtas. Tas nekad iepriekš Skotijas parlamenta vēsturē nav veikts. Mēs veidojam vēsturi," uzsvēra SNP līdere.
Viņa piebilda, ka balsojuma rezultāti ir uzticības izteikšana SNP veidotajai valdībai un pilnvarojums skotu nacionālistiem pārvaldīt Skotiju arī turpmāk.
Tikmēr leiboristi zaudējuši savas vietas par labu SNP daudzos savos tradicionālajos atbalsta punktos, bet divas vietas viņiem atkarojuši arī konservatīvie.
Negaidītu uzvaru guvusi arī Skotijas toriju līdere Rūta Deividsone, kas balotējās Edinburgā.
Vienīgais leiboristu pārstāvis no Skotijas Lielbritānijas parlamentā Ians Marijs jau atzinis, ka partijas sakāve Glāzgovā ir "katastrofiska".
Pērn notikušajās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās leiboristi Skotijā jau cieta graujošu sakāvi, zaudējot visas līdzšinējās vietas Vestminsterā, izņemot vienu.
Tikmēr liberāldemokrātiem izdevies atkarot SNP divus vēlēšanu apgabalus.
Šogad pirmo reizi Skotijas reģionālajās vēlēšanās varēja piedalīties jaunieši no 16 gadu vecuma, un tiek prognozēts, ka šoreiz vēlētāju aktivitāte pārsniegs 50,4%, kas tika fiksēti iepriekšējās reģionālajās vēlēšanās 2011.gadā.
Savukārt UKIP labi klājies Velsā, kur leiboristi gan saglabājuši lielāko pārstāvniecību reģionālajā parlamentā, taču, šķiet, pirmo reizi zaudējuši absolūto vairākumu, saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem iegūstot 34% balsu.
No leiboristiem Velsā atpaliek toriji, par kuriem balsojis 21% vēlētāju, bet trešajā vietā ierindojusies velsiešu nacionālistu partija Plaid Cymru, kas ieguvusi 20% balsu un ar kuru, domājams, leiboristiem nāksies sākt pazemojošas koalīcijas sarunas.
Savukārt UKIP ar 12% balsu ir ceturtie, pirmo reizi iekļūstot Velsas reģionālajā parlamentā.
Līdz šim zināms, ka no 60 Nacionālās asamblejas deputātu vietām leiboristi ieguvuši 26, "Plaid Cymru" - desmit, toriji - deviņas, UKIP - piecas, bet liberāldemokrāti - vienu.
Tikmēr pirmie balsu skaitīšanas rezultāti Ziemeļīrijā gaidāmi tikai piektdienas pēcpusdienā.
Uz balsošanas rezultātiem nāksies vēl gaidīt arī Londonā, kas varētu sniegt zināmu mierinājumu leiboristiem, jo saskaņā ar aptaujām, kas tika veiktas vēlēšanu priekšvakarā, partijas kandidāts Sadiks Hans varētu pārspēt premjerministra Deivida Kamerona vadīto toriju pārstāvi Zaku Goldsmitu, kļūstot par pirmo musulmani Apvienotās Karalistes galvaspilsētas vadītāja krēslā.
Tajā pašā laikā pārējiem desmit kandidātiem uz Londonas mēra amatu nav nekādu cerību.
Kā ziņots, līdz ar municipālo padomju un mēru vēlēšanām, kas ceturtdien notika vairumā Anglijas pašvaldību, tostarp Londonā, Liverpūlē, Solfordā un Bristolē, notika arī reģionālo parlamentu vēlēšanas Skotijā, Velsā un Ziemeļīrijā, bet Anglijā un Velsā tika izraudzīti arī policijas un noziedzības komisāri.
Papildus notika arī divas starpvēlēšanas, kurās norisinājās cīņa par vietām parlamenta apakšpalātā. Abas deputātu vietas, no kurām viena pienākas Šefīldai, bet otra Dienvidvelsai, līdz šim ieņēma opozīcijā esošo leiboristu pārstāvji.