Tiesa pērn Lepēnam piesprieda naudassodu, jo viņš vairākkārt nacistu gāzes kameras bija raksturojis kā Otrā pasaules kara "detaļu".
Lepēns, kuru FN vadītāja amatā nomainījusi viņa meita Marina Lepēna, pirmo reizi nodēvēja gāzes kameras par vēstures "detaļu" 1987.gadā.
1997.gadā viņš to atkārtoja Vācijā un pēc tam vēlreiz 2008.gadā un 2009.gadā Eiropas Parlamentā.
2015.gada aprīlī Lepēns atkal atgriezās pie šīs tēmas, kādā intervijā paziņojot, ka "gāzes kameras bija kara detaļa, ja vien mēs nepieņemam, ka karš bija gāzes kameru detaļa".
Pirms divām dienām Lepēns jau zaudēja citā apelācijas lietā. Viņš bija tiesā vērsies pret 5000 eiro lielo naudas sodu, kas politiķim bija piespriests, jo viņš kādā runā bija izteicies par čigānu "smirdīgo klātbūtni" Nicā.
Lepēnam arī 2013.gadā tika piespriests 5000 eiro naudassods, jo viņš čigānus bija pielīdzinājis zagļiem.