Sarkozī, kas 2007.gada vēlēšanu otrajā kārtā Lepēnu pārspēja, startē novembrī gaidāmajās konservatīvās Republikāņu partijas priekšvēlēšanās pirms nākamgad maijā paredzētās cīņas par Francijas prezidenta amatu.
Lai pārspētu savu galveno sāncensi uz centriski labējo nomināciju startam vēlēšanās - kādreizējo premjerministru Alēnu Žipē -, Sarkozī lielā mērā ieņēmis pozīcijas, kuras ierasti aizstāv FN.
Viņš atkārtoti uzsvēris nepieciešamību apturēt imigrāciju, slēgt robežas, internēt islāma ekstrēmistus un musulmaņus asimilēt franču kultūrā.
Sarkozī agresīvāk vēršas arī pret Eiropas Savienību (ES) un iestājas par līguma laušanu ar Lielbritāniju, kas ļauj Londonai robežkontroli veikt Lamanša kanāla Francijas krastā.
Tas viss licis Lepēnam senioram gan paust lepnumu par Sarkozī, gan vienlaikus izjust pret viņu zināmu greizsirdību.
"Viņš ieņem pozīcijas, kuras Marina Lepēna atstājusi, lai virzītos uz centru. No otras puses, [Sarkozī] pametis pozīcijas centrā, tuvinoties nacionālistiem un labējiem populistiem, kas, ņemot vērā nesenos notikumus, iekaro sabiedrisko domu," norādīja FN dibinātājs. "Tas neesmu es, kas sācis līdzināties Sarkozī, tas ir viņš, kurš kļuvis līdzīgs Žanam Marī Lepēnam."
Viņš kritizēja savu meitu arī par neseno atteikšanos no partijas logo - zili-balti-sarkanās liesmas un abreviatūras FN. "Tik tālu esam. Tas ir pašnāvnieciski," žēlojās kādreizējais partijas līderis.
No pēdējiem Marinas Lepēnas kampaņas plakātiem pazudušas visas atsauces gan uz Nacionālo fronti, gan pat uz viņas uzvārdu, galēji labējo līderei cenšoties distancēties no radikālāk noskaņotā partijas spārna, tostarp no sava tēva, kas no FN ticis pat izslēgts.
Lepēns seniors gan joprojām turpina tiesāšanos par savu atjaunošanu paša savulaik dibinātās partijas rindās, taču asā konflikta rezultātā viņa balss nākamajās vēlēšanās varētu arī netikt paša meitai.
"Es nezinu, [par ko balsošu]. Nākamo septiņu mēnešu laikā var notikt jebkas," atzina Francijas galēji labējo veterāns.