Vācijas Bundestāgā tas prasīs pat divus balsojumus.
Ja vairumā dalībvalstu, neskatoties uz zināmu neapmierinātību, par vienošanās apstiprināšanu nopietnu šaubu nav, tad, piemēram, Slovākijā un Latvijā situācija ir sarežģītāka.
Turklāt pretestība vēl vienai finanšu palīdzības paketei var pieaugt, ja vienošanās paredzēs kādu Grieķijas parādu norakstīšanu.
Nīderlandē likumdevēji izlems paši, rīkot balsojumu šajā jautājumā vai nē.
Lai gan Īrijas valdībai nav nepieciešams parlamenta pilnvarojums šādas vienošanās akceptēšanai, tā tomēr var prasīt likumdevēju viedokli, lai gan vairākuma atbalsts ir gandrīz garantēts.
Ir zināms, ka parlamenta balsojumi šajā jautājumā nenotiks Beļģijā, Luksemburgā, Kiprā, Lietuvā, Itālijā, Spānijā un Portugālē.
Balsojums nenotiks arī Maltā un Slovēnijā, ja kopējais finansiālais pabalsts Grieķijai netiks palielināts. Tas ir mazticami, jo līdzekļi nāks no tā dēvētā Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) jeb Eiropas finansiālās stabilitātes fonda, kurā dalībvalstis veikušas iemaksas jau 2012.gadā.
Tomēr Slovēnijā balsojums būs nepieciešams, ja notiks kāda Grieķijas parādu norakstīšana. Slovēnija proporcionāli tās iekšzemes kopproduktam (IKP) būtu vislielākā cietēja starp eirozonas valstīm, ja kādu daļu grieķu parāda nāktos norakstīt. Tāpēc slovēņu likumdevējus varētu būt grūti pārliecināt.
Tālāk sniedzam sīkāku ieskatu situācijā, kāda ir atsevišķās dalībvalstīs.
VĀCIJA
Vācijas parlamenta apakšpalātā būs divi balsojumi par jaunu palīdzības paketi Grieķijai. Pirmais būs par pilnvarojumu valdībai uzsākt sarunas par palīdzības konkrēto apjomu un nosacījumiem, bet otrais - par galīgās vienošanās apstiprināšanu.
Kancleres Angelas Merkeles vadītajai valdībai Bundestāgā ir pārliecinošs vairākums, jo "lielā koalīcija" kontrolē 504 no 631 deputāta balss. Arī abas opozīcijas partijas - "zaļie" un kreiso ekstrēmistu partija Die Linke (Kreisie) -, domājams, vienošanos atbalstīs. Tādējādi balsojuma iznākums aritmētiski ir šķietami izšķirts.
Tomēr politiski Merkeles situācija ir sarežģītāka. Viņas vadīto kristīgo demokrātu (CDU) un to Bavārijas meitaspartijas - Kristīgi sociālās savienības (CSU) - rindās arvien lielāks skaits ļaužu sāk paust neapmierinātību ar Grieķijas valdības rīcību.
Aptuveni 30 deputāti, kas pārstāv CDU/CSU, jau februārī nobalsoja pret Grieķijas glābšanas programmu, bet 100 citi paziņoja, ka tā bijusi pēdējā reize, kad viņi piekrīt iet Atēnām pretī.
Ja dumpinieku skaits pietuvosies pusei no CDU/CSU frakcijas locekļu kopskaita, tas kanclerei būs nopietns trieciens. Tomēr bieži konservatīvie sākotnēji skaļi kurn, taču galu galā pakļaujas partijas disciplīnai.
SOMIJA
Somijā valdībai, lai uzsāktu sarunas, jāsaņem Lielās parlamentārās komitejas pilnvarojums. Šajā komitejā pārstāvēti 25 no 200 deputātiem, un tās sastāvs proporcionāli atspoguļo partiju pārstāvniecību visā parlamentā.
Lielā komiteja uz sēdi pulcēsies sestdien. Komitejai var nākties balsot arī par panākto vienošanos, taču tikai gadījumā, ja kāds pret to iebildīs. Šādā gadījumā vienošanās apstiprināšanai pietiks ar komitejas locekļu vienkāršo vairākumu.
Lai gan pavasarī notikušajās parlamenta vēlēšanās lielu balsu skaitu ieguva eiroskeptiķi, mazticams, ka likumdevēji varētu vienošanos bloķēt, ja vien netiks pārkāpti ESM nosacījumi.
FRANCIJA
Francijas premjers Manuels Valss paudis gatavību iestāties par vienošanos, ja tāda tiks panākta. Balsojums Nacionālajā sapulcē, domājams, notiks trešdien. Visticamāk, ka vienošanās pretinieki balsojumā atturēsies, nevis balsos pret, tāpēc sagaidāms, ka tās apstiprināšana notiks bez lielām problēmām.
AUSTRIJA
Austrijā parlamenta balsojums ir obligāts, un tas varētu notikt jau nākamās nedēļas sākumā sasauktā ārkārtas sēdē, tūlīt pēc tam, kad vienošanās būs apstiprināta valdības sēdē. Šaubu par vienošanās apstiprināšanu nav, jo pat opozīcijā esošie "zaļie", domājams, to atbalstīs.
IGAUNIJA
Igaunijas parlaments, lai nobalsotu, tiks atsaukts no vasaras atvaļinājuma, taču šaubu par vienošanās atbalstu nav arī Igaunijā, jo valdošajai koalīcijai ir pārliecinošs vairākums.
LATVIJA
Par abām iepriekšējām palīdzības paketēm Grieķijai Latvijā parlamenta balsojuma nebija, jo tā tolaik vēl nebija eirozonas locekle, taču šoreiz balsojums notiks. "Man būs ļoti grūti pārliecināt parlamentu," piektdien sniegtajā radiointervijā atzina premjerministre Laimdota Straujuma.
SLOVĀKIJA
Slovākijā lēmumu pieņems parlamenta Eiropas lietu komisija, taču slovāki, un īpaši premjerministrs Roberts Fico, ļoti atturīgi izturas pret vēl vienu palīdzības programmu Grieķijai.
GRIEĶIJA
Visbeidzot, lai vienošanās stātos spēkā, to jāapstiprina arī pašas Grieķijas parlamentam. Sagaidāms gan, ka premjerministram Aleksim Cipram likumdevējus izdosies pārliecināt. Pat ja vienošanās nosacījumi izraisīs ievērojamu neapmierinātību paša Cipra vadītās kreiso ekstrēmistu partijas "Syriza" rindās, viņš, domājams, varēs paļauties uz vismaz daļēju opozīcijas atbalstu.