Austrijas jaunā valdība, kurā ietilpst Kurca vadītā konservatīvā Tautas partija (ÖVP) un galēji labējo Brīvības partiju (FPÖ), ir iestājusies par stingrāku imigrācijas politiku. Šī nostāja raisījusi pieņēmumus, ka Vīne varētu virzīties tuvāk Višegrādas grupai, kurā ietilpst Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija, attālinoties no saviem sabiedrotajiem Rietumeiropā.
31 gadu vecais Kurcs tomēr piektdien aicināja nepiešķirt pārāk lielu nozīmi šiem jautājumiem.
"Ir pasākumi un iniciatīvas, kurām Rietumeiropā tiek izrādīta labvēlība," viņš pavēstīja reportieriem pēc kabineta sēdes. "Ir citas, kurām mēs saņemam aplausus Višegradas valstīs, kā arī citas, kurām piekrīt visas pārējās 27 ES dalībvalstis," piebilda kanclers.
Kurcs plāno tuvākajās nedēļās apmeklēt Berlīni un Parīzi. Viņš prognozēja "labas sarunas" ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, uzsverot, ka "Vācija ir mūsu lielākais kaimiņš, mūsu nozīmīgākais ekonomiskais partneris".
Par ES reformas rosinājušo Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Kurcs sacīja, ka "mums visiem Eiropas Savienībā noteikti ir pozitīvi, ka ir Francijas prezidents, kurš Eiropas Savienībā cenšas kaut ko mainīt".
Kurcs aicināja, lai ES ir spēcīga tādos "lielos jautājumos" kā robežas drošība, bet daudzus citus jautājumus atstāj dalībvalstīm un reģioniem.
Austrija šī gada otrajā pusē būs ES prezidējošā valsts, un tad blokam būs jāpanāk galīgā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem.
"Es ļoti ceru, ka mums izdosies organizēt mierīgu britu aiziešanu," norādīja Kurcs, uzsverot, ka pretējā gadījumā cietīs abas puses.
Istoričeskijs