Aizvadī tās nedēļas nogalē Vācijas vadošā politiskā partija Kristīgo demokrātu savienība (CDU), izvēloties par nākamo partijas līderi tagadējās kancleres Angelas Merkeles sekotāju 59 gadus veco Armīnu Lašetu, noraidījusi pārējo kandidātu piedāvātās pārmaiņas un "Merkeles ēnas pamešanu", tā vietā izvēloties saglabāt mēreno centristu kursu, ko visus šos gadus tā iemiesojusi.
Eksperti paredz sīvāku cīņu par partijas nomināciju uz kanclera amatu.
Droša izvēle
A. Lašets par partijas līdera krēslu spēkojās ar konservatīvo Frīdrihu Mercu, kurš iepriekš bija solījis pārveidot partiju, un ārpolitikas ekspertu Norbertu Retgenu, kurš, lai gan uzskatos līdzīgs A. Lašetam, nebija spējis iekarot vairākuma CDU biedru uzticību. N. Retgens pēc pirmās balsojuma kārtas izstājās, un otrajā kārtā, kurā balsoja 991 delegāts, A. Lašetu atbalstīja 521 biedrs. A. Lašets partijas vadību pārņem no aizsardzības ministres Annegrētas Krampas-Karenbaueres, kuru, 2018. gadā atstājot CDU priekšsēdes amatu, bija izraudzījusies pati A. Merkele.
Vācijas politikas eksperti jaunizvēlēto CDU līderi sauc par "drošu izvēli". Lai gan agrāk partijas rindās valdīja spēcīga vēlme pēc pārmaiņām, aizvadītajā gadā strauji pieaugusī partijas popularitāte – teju 40% vāciešu būtu gatavi atbalstīt CDU vēlēšanās – to ir mazinājusi, un tādēļ arī harismātiskākais F. Mercs bija spiests piekāpties. Deutsche Welle politikas analītiķe Katrīna Krola raksta, ka A. Lašets līdzīgi kā A. Merkele ir gatavs iet uz kompromisiem un censties samierināt dažādos partijas biedru uzskatus un vēlmes. Dati liecina, ka CDU ir vairāk nekā 400 tūkstoši biedru. "Viņš necenšas uzvarēt ar ātru nokautu, bet gan nokausē oponentus lēni un metodiski ar lielu izturību," ietekmīgais vācu izdevums Der Spiegel raksturoja jauno Vācijas spēcīgākās partijas līderi, kurš iepriekš sevi pierādījis Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes premjerministra amatā.
"Es vēlos darīt visu, lai mēs nākamajā gadā varētu palikt kopā un būt droši, ka nākamais kanclers būs no CDU/ CSU bloka," uzvaras runā sacīja A. Lašets. Deutsche Welle jaunā līdera pieeju politikai un centieniem vienot raksturo kā «siltu un jautru».
Ja viņš kļūs par nākamo valsts vadītāju, iekšzemes jautājumos viņa uzskati ir visai līdzīgi kanclerei un arī viņš ir aizstāvējis dažkārt strīdīgos valdības lēmumus par migrantu uzņemšanu un palīdzības sniegšanu bēgļiem. Tāpat arī ārpolitikas jautājumos mediji neparedz būtiskas novirzes no A. Merkeles uzturētā kursa, kas priekšplānā izvirza ciešāku Eiropas valstu sadarbību un labas transatlantiskās attiecības.
Nākamais kanclers
Vācu mediji paredz, ka cīņa par partijas nomināciju kanclera amatam varētu būt sīvāka nekā cīņa par CDU līdera krēslu. Portāls The Local raksta, ka A. Lašetam drīzumā var nākties iesaistīties sacensībā vismaz ar diviem citiem pretendentiem. Viens no konkurentiem, visticamāk, būs CDU māsas partijas Kristīgo sociālistu savienības (CSU) līderis un Bavārijas premjerministrs Markuss Zēders. Aizvadītajā gadā viņš ir izpelnījies atzinību ar savu stingro nostāju pandēmijas apkarošanā. DPA raksta, ka viņš arī centies nostiprināt savas pozīcijas centristu vidū, pievēršoties tādiem jautājumiem kā globālā sasilšana un sieviešu pārstāvniecība uzņēmumu valdēs. Vācu mediji arī minējuši, ka M. Zēderam ir labas attiecības ar zaļo partiju, kas varētu kļūt par CDU/CSU bloka partneriem nākamajā valdībā. "Es ar prieku gaidu mūsu sadarbību! Kopā mēs turpināsim CDU veiksmes stāstu," vietnē Twitter A. Lašetu sestdien apsveica potenciālais sāncensis M. Zēders.
Otrs konkurents ir pašreizējais veselības ministrs Jenss Špāns. Mediji vēsta, ka viņš ir sācis sarunas ar partijas biedriem par savas kandidatūras atbalstu. Vienlaikus J. Špāns ir aktīvi atbalstījis A. Lašetu, un abi politiķi neilgi pirms CDU kongresa kopā publicēja politisko programmu partijas nākotnei. Gan M. Zēders, gan J. Špāns sabiedrības aptaujās par potenciālo kancleru ir apsteiguši A. Lašetu, un mediji uzskata, ka CDU līderis varētu publiski atkāpties no kandidēšanas uz kanclera amatu par labu 40 gadu vecajam J. Špānam.
Vēlēšanas notiks septembrī, bet partija savu kandidātu nosauks martā.