Viņš intervijā Vācijas laikrakstam Bild pavēstīja, ka "attiecībā uz striktajiem iestāšanās kritērijiem Turcija kādu laiku virzās arvien tālāk no ES."
"Ja tā ātri neizmainīs kursu, dalība patiešām kļūs arvien vairāk un vairāk nereāla," norādīja Hāns.
Tikmēr Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans otrdien pavēstīja, ka Turciju neiebiedēs draudi par tās iestāšanās procesu un atkārtoti nodēvēja ES par fašistiem.
"Viņi vairs nevar mūs ar to iebiedēt. Tas ir cauri," paziņoja Erdogans. "Šī Eiropa ir Eiropa pirms Otrā pasaules kara. Rasistiska, fašistiska un nežēlīga Eiropa," sacīja Erdogans, apsūdzot ES naidīgumā pret turkiem un musulmaņiem.
Kā ziņots, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žaks Klods Junkers svētdien pavēstīja, ka nāvessoda atjaunošana Turcijā ir "sarkanā līnija" Ankaras sarunās par iestāšanos ES.
"Ja Turcijā tiks atjaunots nāvessods, tas novedīs pie sarunu izbeigšanas," intervijā vācu laikrakstam Bild atzina Junkers.
Erdogans sestdien izteicās, ka, viņaprāt, Turcijas parlaments pēc aprīlī gaidāmā referenduma par pretrunīgi vērtēto prezidenta pilnvaru paplašināšanu atbalstīs augstākā soda mēra atjaunošanu.
Neskatoties uz to, Junkers izteicās, ka viņš neatbalsta pilnīgu iestāšanās sarunu pārtraukšanu ar Turciju.
"Nav jēgas censties nomierināt [Erdogana] nervus, apturot sarunas, kas pat nenotiek," norādīja EK prezidents.
Tikmēr Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls intervijā žurnālam Der Spiegel atzinis, ka šobrīd "mēs esam tālāk nekā jebkad no Turcijas uzņemšanas ES".
Turcija no nāvessoda atteicās 2004.gadā, pildot ES priekšnoteikumus iestāšanās sarunu uzsākšanai.
Taču tagad Ankara apgalvo, ka tai jāņem vērā tautas vēlmes, lai varētu atbilstoši sodīt pagājušā gada neveiksmīgā militārā apvērsuma vadoņus.
No Popes
rekur