Kemerons vēlas panākt vienošanos par šīm reformām pirms Lielbritānijas referenduma par turpmāko dalību ES, ko viņš apsolījis sarīkot līdz 2017.gada beigām.
Premjerministrs ceturtdien apmeklēja konferenci, kuru organizēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas meitaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU).
Kemerons, kuram trešdien bija tikšanās ar Merkeli, sacīja, ka CSU attieksme devusi viņam iedrošinājumu, un pauda pārliecību, ka ar labu gribu ir iespējams šīs sarunas novest pie secinājumiem un tad organizēt referendumu.
Nīderlandes premjerministrs Marks Rute ceturtdien paziņoja, ka ir "relatīvi optimistisks" par ES dalībvalstu izredzēm panākt vienošanos ar Lielbritāniju.
Tomēr viņš norādīja, ka jāiegulda liels darbs, lai februārī spētu nonākt pie risinājuma.
Ja vienošanos ar Lielbritāniju izdotos panākt jau ES samitā februārī, pastāv iespēja, ka referendums tiks sarīkots jau jūnijā.
Pats Kemerons solījis aģitēt par valsts palikšanu ES, ja sarunu ceļā viņam izdosies panākt vienošanos par Londonas pieprasītajām ES reformām. Tomēr vairāki Konservatīvās partijas labējā spārna politiķi, arī ministri, apņēmušies aģitēt par izstāšanos no bloka.
Slejā vācu laikrakstā "Bild" Kemerons pauda viedokli, ka Vācija var palīdzēt panākt pārmaiņas, kas varētu pārliecināt britus balsot par palikšanu ES.
Kemerons "Bild" norādījis, ka Londona vēlas varas atgriešanu valstu parlamentu rokās, pārmērīgu administratīvo un tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu, lielāku elastību darba devējiem un pabalstu samazināšanu imigrantiem pirmajos četros gados pēc ierašanās valstī.
Pēc Bavārijas apmeklējuma Kemerons ceturtdien devās uz Budapeštu, kur ticies ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu.