Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Junkers: Populisms problēmas neatrisina, tas tās vairo

"Mēs redzam, ka pašlaik veidojas plaisas. Pārāk daudz fragmentāciju ir tur, kur vajadzētu rīkoties kopīgi. Populisms neatrisina problēmas, tas problēmas izraisa," trešdien savā ikgadējā uzrunā par "situāciju Eiropas Savienībā" sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Viņš norādīja, ka ES nav ceļā uz kļūšanu par supervalsti. Viņaprāt to nedrīkstētu pieļaut, bet vienlaikus Junkers kritizēja Eiropā valdošo populismu un nevienprātību jautājumus, kas ir būtiski. Viņaprāt dalībvalstu pārstāvji bieži vien piedalās sarunās Briselē, pieņem lēmumus, bet tad, kad atgriežas savās valstīs, "izliekas, ka viņi nav piedalījušies kopīgā lēmuma pieņemšanā".

"ES pilsoņi nedrīkst tikt maldināti. Cilvēki, mūsu pilsoņi ir noguruši skatīties uz iekšējiem ķīviņiem, viņi negrib klausīties maldos un melos. Pilsoņi vēlas konkrētus rezultātus," uz vienotību aicināja Junkers. Viņš norādīja, ka nākamos 12 mēnešos ir jāstrādā, lai izveidotu labāku Eiropu. 

Viņš aicināja gan dalībvalstīm, gan institūcijām "uzņemtiem lielāku atbildību". Viņaprāt nedrīkst būt, ka katrs veiksmes stāsts tiek demonstrēts kā nacionālās valsts veiksme, bet katra izgāšanās ir visas Eiropas Savienības vaina. Junkers norādīja, ka aicinās komisārus viesoties biežāk dalībvalstu parlamentos, jo Eiropu nepieciešams saprast.

Junkera runa par vienotību nāk laikā, kad arvien vairāk politiķu un politikas vērotāji ziņo par ES dalīšanos vairākos blokus. Par jau pirmdien rakstīja laikraksts Diena, vēstot, ka viens no pašreizējās ES (jau neņemot vērā Apvienoto Karalisti) interešu un politikas sadalījuma modeļiem ir dalībvalstu "pulcēšanās" trīs blokos.

Viens koncentrējas ap Vāciju un iekļauj Beniluksa valstis (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga), Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Dānija) un Baltijas valstis. Vācijas kanclere Angela Merkele gan speciāli neveidojot šādu bloku, drīzāk šīs valstis vieno savā ziņā līdzīga ekonomiskā politika, visai stingra budžeta izdevumu veidošanas politika un vismaz kādu laiku arī tolerance pret imigrantiem.

EK prezidents savā uzrunā piedāvāja izveidot solidaritātes projektu, kura ietvaros ES jaunieši varēs brīvprātīgi sniegt palīdzību visur ES, kur tas ir nepieciešams.  Viņš paredz līdz 2020.gadam 100 000 jauniešus iesaistīt projektos, kur viņi varēs gūt nepieciešamās prasmes un atbalstu, lai palīdzētu ES, kā piemēru viņš minēja bēgļu krīzi un zemestrīci Itālijā. 

Tāpat tika norādīts, ka Eiropas Savienības robežas tiks rūpīgāk sargātas - jebkuram, kas šķērsos ES robežu tiks noskaidrots un reģistrēts kāpēc viņš dodas prom vai kāpēc ierodas Eiropā. Daudz uzmanīgāk tiks sekots līdzi ieceļotājiem. Viņš norādīja, ka ES solidaritāte nedrīkst tikt būvēta uz drošības rēķina. "Ar oktobri paredzēts nosūtīt 200 papildus robežsargus un 50 transportlīdzekļus pie Bulgārijas ārējām robežām," apņemšanas ilustrēja Junkers, aicinot strādāt, lai jaunā Eiropas robežu drošības aģentūra sāktu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk darboties. Savā uzrunā Junkers arī norādīja, ka viņa komisija ieklausās dalībvalstīs un pilsoņiem.  

Junkers arī aicināja uz lielāka sadarbību militārajā jomā, viņš norādīja, ka ES nevar paļauties uz dažu valstu militārajiem spēkiem. Tāpat prezidents norādīja, ka militārā sadarbība dalībvalstīm varētu ietaupīt līdz pat 100 miljardiem eiro. Junkers piedāvā izveidot Eiropas Savienības aizsardzības fondu.

EK prezidents pievērsās arī Lielbritānijas lēmumam pamest Eiropas Savienību (ES), viņš atgādināja, ka sagaida drīzu izstāšanas procesa sākumu. "Mēs būtu priecīgi, ja pieprasījums mūs sasniegtu pēc iespējas ātrāk, lai mēs varētu izvairīties no neskaidrības. Mēs saprotam, ka mūsu attiecībām ir jāpaliek draudzīgām, bet lietas ir jāpārkārto," uzsvēra Junkers, piebilstot, ka britiem nebūs īpaša pieeja ES iekšējam tirgum, bet būs jāslēdz tirdzniecības līgumi. 

Jau vēstīts, ka no ES puses sarunas par Brexit vest uzticēts bijušajam Beļģijas premjeram Gijam Verhofstatam, kurš norādījis, ka Lielbritānijai iespējami drīz jāuzsāk "šķiršanās" no Eiropas Savienības (ES) un oficiāli jāpamet bloks līdz 2019.gadam. Londona var saglabāt vērtīgo piekļuvi vienotajam tirgum, ja tā pieņem ES pilsoņu brīvu pārvietošanos uz Lielbritāniju, ziņoja LETA. 

Savu pirmo uzrunas daļu, kurā runāja arī par Brexit, Junkers runāja vācu valodā. Savukārt otrā runas daļā, kur viņš atgādināja, ko nozīmē būt eiropietim kā arī pievērsās dažādiem ekonomiskiem jautājumiem notika angļu valodā, savukārt runas daļa, kas veltīta drošība, robežām, kaimiņvalstu konfliktiem bija franču valodā. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits