Junkers sacīja, ka aizdevuma piešķiršana 130 miljardu eiro (91,4 miljardu latu) apmērā un Grieķijas parāda daļas norakstīšana 100 miljardu eiro (70,3 miljardu latu) apmērā būs atkarīga no "iepriekšēju darbību īstenošanas". Marta sākumā ir paredzēta jauna eiro zonas sanāksme, lai pārbaudītu, vai Grieķija izpildījusi savus nosacījumus.
Junkers sacīja, ka Eiropas Savienība (ES) un Starptautiskais valūtas fonds (SVF) pastiprinās Grieķijas novērošanu, un Grieķijas konstitūcijā ir jāiekļauj jauns likums, kas garantētu tās parādu atmaksāšanu kreditoriem eiro zonā.
Līdztekus ES un SVF veiktajai novērošanai saistībā ar Grieķijas valdības lēmumiem budžeta ieņēmumu un izdevumu jomā, Grieķijas valdībai nākamo divu mēnešu laikā jāpieņem klauzula, kas nodrošinātu parādu atmaksāšanas prioritāti, teikts eiro grupas paziņojumā.
Komentējot otrdienas rītā panākto vienošanos, Junkers sacīja, ka tā "nodrošinās Grieķijas nākotni eiro zonā".
"Mēs esam panākuši tālejošu vienošanos par jaunu Grieķijas programmu un privātā sektora līdzdalību, kas novedīs pie ļoti ievērojamas Grieķijas parāda samazināšanas un bruģēs ceļu uz ļoti ievērojamu oficiāla finansējuma apjomu no Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF), lai nodrošinātu Grieķijas nākotni eiro zonā," sacīja Junkers.
Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi otrdien atzinīgi novērtēja šo "ļoti labo vienošanos" un "Grieķijas valdības apņemšanos atjaunot izaugsmi un stabilitāti".
Jau vēstīts, ka eiro zonas valstu finanšu ministri otrdienas rītā sanāksmē Briselē pēc 13 stundu ilgām sarunām apstiprināja jauna starptautiskā aizdevuma piešķiršanu Grieķijai 130 miljardu eiro (91,4 miljardu latu) apmērā, pavēstīja vairāki ziņu avoti. Oficiāls paziņojums par šo lēmumu ir gaidāms preses konferencē, kuras laiks vēl nav noteikts.
Vienošanās par šo aizdevumu paredz, ka Grieķijai jāsamazina valsts parāda līmenis, lai 2020.gadā tas nepārsniegtu 120,5% no IKP. Pašreiz tas ir apmēram 160% no IKP.
Saskaņā ar šo vienošanos Grieķijas privātie kreditori norakstīs 53,5% no tiem piederošo Grieķijas valdības obligāciju nominālvērtības, kas ir par 3,5 procentpunktiem vairāk nekā bija saskaņots iepriekš. Pērn oktobrī panākta vienošanās paredzēja, ka privātie kreditori norakstīs 50% tiem piederošo obligāciju nominālvērtības, šādi samazinot Grieķijas parādu par 100 miljardiem eiro (70,3 miljardiem latu).
Jaunais aizdevums Grieķijai ir vitāli nepieciešams, jo 20.martā tai jādzēš obligācijas par vairāk nekā 14 miljardiem eiro (10 miljardiem latu). Ja līdz tam laikam Grieķija šo naudu nedabūs, tā kļūs maksātnespējīga.
Eiro zonas valstu finanšu ministri 9.februārī izvirzīja Grieķijai trīs nosacījumus jaunā aizdevuma saņemšanai, tomēr Atēnas šos nosacījumus noteiktajā laikā neizpildīja. Tāpēc eiro zonas valstu finanšu ministri 14.februāra vakarā atlika 15.februārī paredzēto balsojumu par aizdevuma piešķiršanu uz 20.februāri.
Eiro zonas valstu finanšu ministri 9.februārī pieprasīja, lai Grieķijas parlaments apstiprinātu taupības pasākumus, par kuriem vienojās partiju līderi. Grieķijai arī papildus jāpanāk strukturālo izdevumu samazinājums 325 miljonu eiro (228,4 miljonu latu) apmērā 2012.gada budžetā, un valdošās koalīcijas partiju līderiem jādod rakstveida solījums par taupības pasākumu īstenošanu arī pēc aprīlī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Parlaments 12.februārī apstiprināja taupības pasākumus, šādi izpildot vienu no šiem nosacījumiem.