Februāra nogalē sāksies sacensība par Junkera pēcteča amatu, un šobrīd valda asas domstarpības par EK prezidenta izvēlēšanas kārtību.
Junkers pēc 2014.gadā notikušajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām tika izraudzīts atbilstoši tā dēvētajai "Spitzenkandidat" (vadošā kandidāta) sistēmai, kurā augstā amata kandidātu nominē frakcija, kas vēlēšanās ieguvusi lielāko balsu skaitu.
"Mēs šorīt vienojāmies, ka šī sistēma ir pilnīgi loģiska," preses konferencē pēc šim jautājumam veltītas apspriedes ar Eiropas Savienības (ES) komisāriem Briselē paziņoja Junkers.
"Kad jūs dodaties uz vēlēšanu kabīni, jūs zināt, kas būs komisijas vadītājs," uzsvēra EK prezidents.
Francijas prezidents Emanuels Makrons un vairāki citi ES dalībvalstu līderi, kas šo jautājumu pārrunās Briselē 23.februārī gaidāmajā samitā, iestājas pret šādu metodi. Viņi to uzskata par Briseles birokrātu centieniem atņemt dalībvalstīm tiesības izvēlēties EK vadītāju.
"Eiropa iegūtu no politiskiem pārkārtojumiem (..) kas ir gan iespējami, gan vēlami, ja mēs gribam komisijai dot nepārprotamu mandātu," Makrons otrdien Parīzē paziņoja reportieriem.
Viņš arī kritizēja ES isteblišmentu kā ideoloģiski nesaskanīgu, norādot uz "fundamentālām atšķirībām" pašu frakciju ietvaros.
Gaidāms, ka Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ES līderu samitā nāks klajā ar vairākām alternatīvām "Spitzenkandidat" sistēmai.
EP pagājušajā nedēļā ar lielu balsu vairākumu apstiprināja šīs sistēmas izmantošanu. Eiroparlamentārieši arī iestājās pret Makrona atbalstīto plānu izveidot tā dēvēto paneiropas sarakstu, kas ļautu vienas dalībvalsts pilsoņiem balsot par citas dalībvalsts politiķiem. No šāda kopīga saraksta bija cerēts ievēlēt 30 no 73 deputātiem, kuru vietas atbrīvosies pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES.
Junkers ir paziņojis, ka nekandidēs uz vēl vienu pilnvaru termiņu. Viņa amata termiņš beigsies 2019.gadā. 63 gadus vecais politiķis, kurš pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partijas (EPP) frakciju un savulaik ilgstoši ieņēmis Luksemburgas premjerministra amatu, par EK prezidentu kļuva 2014.gadā.
Izplatījušās runas, EK Brexit sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē šobrīd ir ticamākais kandidāts kļūšanai par EK prezidentu.
LETAs