Jārūpējas pašiem par sevi
Jau pavasarī, kad vairums Eiropas Savienības (ES) valstu vīrusa izplatības ierobežošanas vārdā ieviesa virkni striktu ierobežojumu, Zviedrijā tie bija minimāli, un valdība paļāvās uz iedzīvotāju apzinīgumu un godaprātu, ievērojot sociālo distancēšanos. Sākotnēji tika aizliegti pasākumi, kur pulcējās vairāk nekā pieci simti cilvēku, bet vēlāk šo skaitli samazināja uz piecdesmit. Dati liecina, ka līdz jūnijam no vīrusa izraisītajām veselības problēmām bija miruši vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku un, lai gan rudens sākumā Zviedrijā saslimušo skaits pieauga lēnāk nekā citviet Eiropā, novembrī saslimušo skaits uz simts tūkstošiem iedzīvotāju divkārt apsteidza Lielbritāniju. Bet decembrī, kā raksta portāls The Local, intensīvo aprūpes palātu noslodze ir sasniegusi 99%.
Kaimiņvalstis piedāvājušas atbalstu zviedriem. Valstī ir konstatēti teju 350 tūkstoši inficēšanās gadījumu.
Lai gan krīzes rīcības novērtēšanas komisiju sākotnēji bija paredzēts izveidot tikai tad, kad globālā pandēmija būs beigusies, situācijai pasliktinoties, valdība bija spiesta to izdarīt ātrāk. Nu komisija, ko veido neatkarīgi zinātnieki un tiesību eksperti, nākusi klajā ar pirmo ziņojumu, kurā secināts, ka sevišķi liela problēma novērojama atbalsta trūkumā veco ļaužu aprūpes namiem. Secināts, ka no teju astoņiem tūkstošiem mirušo 90% bijuši cilvēki vecāki par 70 gadiem un puse no tiem mitinājās aprūpes namos. "Lai gan Zviedrija, salīdzinot ar citām valstīm, neizceļas ar izteikti augstu aprūpes namos mirušo skaitu, ir skaidrs, ka šī stratēģijas daļa ir izgāzusies," raksta komisija. "Valdībai vajadzēja rīkoties, lai gados vecāko cilvēku aprūpe būtu sagatavotāka tikt galā ar pandēmiju," prezentējot trīssimt lapu biezo novērtējumu, sacīja komisijas vadītājs Matss Melīns.
Vienlaikus komisija secinājusi, ka arī Sabiedrības veselības aģentūra rīkojusies novēloti. Tā jau februārī brīdināja par iespējamu aizsarglīdzekļu trūkumu pašvaldībās, taču reālu situācijas izvērtējumu sāka tikai jau pirmā viļņa vidū aprīlī. Iekavēta arī valsts testēšanas stratēģijas izveide.
Stingrāki noteikumi
Dramatiskais saslimušo skaita pieaugums un draudi pārslogot slimnīcu ir radījuši nopietnas bažas arī valdībā, un, kā raksta izdevums The Financial Times, nu virkne ieteikumu par sociālās distancēšanās ievērošanu kļūst par noteikumiem. Tiesa gan, sankcijas par to pārkāpšanu nav ieviestas. Valdība arī bijusi spiesta ķerties pie stingrākiem ierobežojumiem uzņēmējiem, tajā skaitā aizliedzot bāriem un restorāniem pēc pulksten 22 tirgot alkoholu. Tāpat publiskās vietās nevar pulcēties grupas, kas lielākas par astoņiem cilvēkiem.
Zviedrijas premjers otrdien atzinis, ka valsts neadekvāti novērtēja riskus. "Manuprāt, vairums cilvēku nozarē nesaskatīja otrā viļņa iespēju," laikrakstam Aftenposten sacījis Stēfans Levēns. Sociālo lietu ministre Lēna Hallegrēna vainu par problēmām ar aprūpes namiem gan raidījusi iepriekšējo valdību virzienā. "Trūkumi gados vecāko aprūpē sakņojas desmitgadēm ilgā nevērībā," sacījusi ministre, atbildot uz komisijas ziņojumā teikto par slikto un sadrumstaloto aprūpes namu sistēmu.
Savukārt mazākuma valdības opozīcija ir izmantojusi iespēju, lai uzbruktu varas partijām. "Vaina un atbildība jāuzņemas premjeram Levēnam," sacījis Zviedru demokrātu partijas līderis Džimijs Okesons.
Komisijas gala ziņojums paredzēts 2022. gadā.