VMRO-DPMNE (Iekšējā Maķedonijas Revolucionārā organizācija - Demokrātiskā partija par Maķedonijas nacionālo vienotību), kas ar niecīgu balsu vairākumu uzvarēja decembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās, noraidīja etnisko albāņu Demokrātiskās integrācijas savienības (DUI) prasību pasludināt albāņu valodu par oficiālo valodu visā valsts teritorijā, nevis tikai apvidos, kur albāņi veido vairākumu.
Etniskie albāņi sastāda aptuveni ceturtdaļu no 2,1 miljonu lielā Maķedonijas iedzīvotāju kopskaita, taču viņu veido vairākumu lielākajā daļā municipalitāšu valsts ziemeļrietumos.
DUI arī pieprasīja, lai īpašajam prokuroram, kuram uzdots izmeklēt apsūdzības korupcijā, tostarp līdzšinējā premjerministra Nikolas Gruevska darbību, ļautu turpināt iesākto.
Kā ziņots, 11.decembrī notikušajās vēlēšanās VMRO-DPMNE izcīnīja 51 no 120 deputātu vietām, bet DUI ieguva desmit mandātus.
Tajā pašā laikā opozīcijā esošie sociāldemokrāti (SDSM) ieguva 49 vietas, bet to iespējamie sabiedrotie - trīs mazākas etnisko albāņu partijas - parlamentā pārstāvētas ar desmit deputātiem.
Politiskā krīze Maķedonijā sākās 2015.gada februārī, kad SDSM līderis Zorans Zaevs sāka publiskot ierakstus, kas liecināja par plašu nesankcionētu sarunu noklausīšanos, korupciju augstākajos varas ešelonos un citiem noziegumiem.
Abu nometņu atbalstītāji rīkoja ielu protestus, bet ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību tika panākta vienošanās, kas cita starpā paredzēja pirmstermiņa vēlēšanas. Skandāla rezultātā atkāpās nepilnus desmit gadus pie varas bijusī VMRO-DPMNE līdera Gruevska vadītā valdība.
Taču prezidents Ģorge Ivanovs pirmdien valdības veidošanu atkal uzticēja Gruevskim.