Bundestāgā no Alternatīva Vācijai ievēlētais Stefans Brandners sabiedriskajai raidorganizācijai ARD apstiprināja - tieši Māsens privātas tikšanās laikā 13. jūnijā viņam darījis zināmus skaitļus un datus no izlūkdienesta ikgadējā ziņojuma, kas tika oficiāli izdots piecas nedēļas vēlāk.
"Mēs runājām par vairākām pozīcijām un skaitļiem, kas ir ziņojumā," atzinās Brandners. Tostarp tika runāts par, piemēram, islāma ekstrēmistu skaitu Vācijā.
Māsens, kurš jau pirms šīs informācijas nākšanas klajā saskāries ar asu kritiku, tostarp aicinājumiem atkāpties no amata, noliedzis, ka būtu darījis kaut ko pretlikumīgu. Paziņojumā Deutsche Welle Māsena vadītais izlūkdienests informējis, ka "saņemtas īpašas instrukcijas no Iekšlietu ministrijas komunicēt ar parlamentāriešiem no visām partijām un regulāri informēt viņus par iespējamiem riskiem nacionālajai drošībai".
"ARD publiskotā informācija rada iespaidu, ka informācija vai dokumenti tika nodoti bez likumiska pamatojuma. Tas, protams, tā nav," teikts izlūkdienesta paziņojumā presei.
No 237 reizēm, kad Māsens kopš stāšanās amatā privāti ticies ar politiķiem, tikai piecas bijušas ar Alternatīva Vācijai pārstāvjiem (tiesa, AfD Bundestāgā iekļuva vien pērn), tomēr neseno notikumu Kemnicā gaisotnē Māsena krēsls tik un tā sācis ļodzīties. Tostarp sašutumu un nosodījumu izraisīja Māsena intervija izdevumam Bild - tajā viņš pauda šaubas par video, kurā redzams, kā galēji labējo bari Kemnicā dzenā imigrantus, autentiskumu. Pēc tam gan Māsens taisnojies, ka viņa teiktais esot pārprasts un ka video neesot falsificēti. Opozīcijas partijas jau iepriekš prasījušas Māsena atkāpšanos, taču pēc šodien klajā nākušās informācijas šai prasībai pievienojušies arī atsevišķi parlamentārieši no pozīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem.
Oscar
ta nu gan
Aizsajūsmasaizrāvāselpa