Paredzēts, ka līdz jūlija beigām Ilvess darbosies Stenforda universitātes Starptautisko pētījumu institūta Starptautiskās drošības centrā, bet pēc tam Hūvera institūts pagarinās viņa darbības laiku uz vēl vienu gadu. Šai laikā Ilvess iecerējis dziļāk pētīt saskares punktus starp informācijas tehnoloģijām un drošības politiku - divām jomām, kas viņu allaž interesējušas.
"Stenforda jau sen ir tā vieta, kur man patīk viesoties, jo tā ir viena no nedaudzajām - ja ne vienīgā - universitāte, kur darbojas labākie prāti no abām šīm jomām," norādījis Ilvess, piebilstot, ka viņam padomā ir vairāki lieli projekti, tostarp Igaunijas pieredzē balstīta grāmata par funkcionējošas digitālās sabiedrības pamatiem.
"Daudz kas no tā, ko esam pieredzējuši pēdējo desmit gadu laikā - plaši hakeru uzbrukumi, datu zādzības, privātuma pārkāpumi - skaidrojami ar būtiskiem trūkumiem tajā ačgārnajā ceļā, kādā attīstījusies mūsu digitālā pasaule, kur par drošību lielākoties tiek domāts tikai pēc tam," viņš uzsvēris.
Kā norādījis Ilvess, lai izveidotu drošu un efektīvu digitālo sabiedrību, tai jābalstās uz stabiliem pamatiem tiklab juridiskā, kā tehniskā ziņā.
Vienlaikus Ilvess arī atgādinājis, ka pēdējā laikā savās runās un rakstos aizvien vairāk pievērsies Eiropas sašķelšanās riskiem, uzskatot, ka mazajām Eiropas valstīm, tai skaitā Igaunijai, ir svarīgi, lai tiktu saglabāta funkcionējoša Eiropas Savienība (ES) un NATO.
"Laikā kad vēlēšanas Eiropā aizvien vairāk uzrāda nosvēršanos nacionālisma un populisma virzienā, ES un NATO pašlaik saskaras ar lielāko izaicinājumu savas pastāvēšanas laikā. Igaunijai kā valstij, kas allaž uzskatījusi ES un NATO par savas nacionālās drošības garantu, šis ir izdzīvošanas jautājums," viņš piebildis.