Sarunā Ilvess norāda, ka ir apsveicama 9. decembrī panāktā vienošanās pastiprināt finanšu kontroli eirozonā un Eiropas Savienības (ES) valstīs, izsaka savu atbalstu Turcijas uzņemšanai ES, jo tā ir „liela un dinamiska ekonomika”, kā arī apgalvo, ka Igaunijas panākumu pamatā ir fakts, ka „valsts nav dzīvojusi uz parāda”.
Intervijas fragments par krievu valodas statusu Igaunijā:
Kāpēc krievu valoda Igaunijā nav oficiālā valoda?
Kāpēc jā? Piemēram, mēs okupējam jūsu valsti, bet pēc 50 gadiem sakām, ka jums igauņu valodai ir jāpiešķir valsts valodas statuss. Okupācijas vara ieņem valsti, simtiem tūkstošu cilvēku deportē uz Sibīriju un nosūta viņu vietā uz šo valsti savus cilvēkus. Un tagad, kad mēs beidzot esam neatkarīgi, vai mums tiešām būtu jāpasludina okupācijas iestāžu valoda par otru valsts valodu? Vairāk neuzdodiet man smieklīgus jautājumus!
Tātad jūsu ieteikums ir, ka krievu izcelsmes cilvēkiem jācenšas iegūt Igaunijas pilsonību.
Jā, un tas notiek.
Cik lielā mērā?
8 procenti valsts iedzīvotāju ir krievi un nav Igaunijas pilsoņi, bet 25 procenti pilsoņu ir etniskie krievi, jūs varat rēķināt paši.
Vai piemineklis padomju karavīriem Tallinā joprojām atrodas savā vietā?
Nē, tas tika pārvietots uz armijas kapsētu.
Intervijā Der Spiegel 2007. gadā jūs norādījāt, ka labāk būtu bijis saglabāt šo pieminekli sākotnējā vietā.
Tolaik es, iespējams, nebūtu to pārcēlis. Bet būtībā tas ir piemineklis okupantiem, kas nebija populārs igauņu vidū. Bet es nesaprotu jūsu apsēstību ar Krieviju. Tā ir diezgan svarīga, ir daļa no mūsu dzīves, taču mūsu tirdzniecība ar Krieviju veido tikai 8 procentus no kopējās tirdzniecības, kamēr tirdzniecība ar ES – 75 procentus. Mūsu politiskajiem jautājumiem ir jārotē ap ES, nevis ap Krieviju.