Kariss uzsvēris, ka viens no prezidenta un valdības locekļu uzdevumiem ir saglabāt Igaunijas iekšējo stabilitāti, kā arī rūpēties par uzticību valstij gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
"Ekonomisko sankciju noteikšana Krievijai, kas Ukrainā izvērš iekarošanas karu, ir Eiropas Savienības kopējā politika, lai atturētu agresoru. Igaunija ir bijusi viens no sankciju politikas virzītājspēkiem. Daudzi uzņēmumi, kas bija iesaistījušies biznesā ar Krieviju, pusotra gada laikā pēc 2022. gada 24. februāra no šī biznesa atteicās morālu apsvērumu dēļ. Viņi rīkojās pareizi, lai netiktu saistīti ar agresorvalsti un tās ekonomikas asinsriti," norādījis prezidents.
"Bet mēs zinām, ka ne visi Eiropā tā rīkojušies. Arī Igaunijā. Runājot par konkrētiem uzņēmumiem, tas liek apšaubīt Igaunijas valsts uzticamību attiecībās ar mūsu sabiedrotajiem. Premjerministres Kajas Kallasas ģimenes locekļa biznesa aktivitātes saistībā ar Krieviju izraisījušas daudz jautājumu plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā, kā arī pievērsušas uzmanību valdības vadītājai un vērtībām, kas Igaunijai jāievēro," konstatējis Kariss.
Viņš uzsvēris, ka valdības locekļu uzdevumos ietilpst atbildēt uz jautājumiem, kad tie rodas, un darīt to Rīgikogu komisiju priekšā neatkarīgi no tā, vai komisiju vada opozīcijas vai valdošās koalīcijas pārstāvis.
"Un jo īpaši tad, kad ir jāapspriež sarežģīti un nepatīkami jautājumi, tieši tā, kā tas pienākas un ir nepieciešams normālā parlamentārā valstī, nepieciešams demokrātijas funkcionēšanai. Izvēle, kas šajā situācijā atstās Rīgikogu malā, radīs precedentu nākotnei un veidos Igaunijas demokrātijas tēlu," norādījis Kariss.
"Igaunija ir parlamentāra valsts, kas prasa, lai mēs visi respektētu tautas ievēlēto pārstāvniecības institūciju. Premjerministre ir paziņojusi sabiedrībai, ka viņa neplāno atkāpties. Nākamie premjerministres soļi parādīs, cik nopietna viņai šķiet šī problēma un kāds, viņasprāt, ir pareizais risinājums Igaunijas valstij. Protams, arī valdošās koalīcijas partijām - Reformu partijai, "Igaunija 200" un sociāldemokrātiem - šajā jautājumā ir svarīga loma. Kā prezidents es uzskatu par nepieciešamu uzsvērt, ka Igaunijai ir vajadzīga valdība, kas spēj strādāt un balstās uz iekšējo uzticību," rezumējis Kariss.
Kallasa ir uzaicināta uz otrdien plānoto valsts budžeta kontroles īpašās komisijas un īpašās pretkorupcijas komisijas kopīgo ārkārtas sēdi, kurā tiks apspriests jautājums par darījumiem ar Krieviju Ukrainas kara laikā. Pagaidām nav zināms, vai Kallasa uz sanāksmi ieradīsies. Premjere atteicās piedalīties valsts budžeta kontroles īpašās komisijas sēdē, kurā pirmdien bija paredzēts apspriest prezidenta kancelejas finansēšanu, norādot, ka sēdē viņu pārstāvēs finanšu ministrs Marts Verklaevs.
Jau vēstīts, ka Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR pagājušajā nedēļā ziņoja, ka Kallasas vīram Arvo Hallikam daļēji piederošais loģistikas uzņēmums "Stark Logistics" kara Ukrainā laikā turpina darbību Krievijā.
Komentējot izskanējušās aizdomas, "Stark Logistics" uzsvēra, ka kara laikā tam Krievijas klientu nav bijis, taču tas apkalpo Igaunijas klientu uzņēmumu "Metaprint", kura aerosola iepakojuma rūpnīca beidz darbību Krievijā, un pēdējais šī klienta sūtījums no Krievijas tiks piegādāts septembrī.
Halliks piektdien paziņoja, ka pārdos savas kapitāldaļas uzņēmumā un vairs nebūs iesaistīts kompānijas darbībā.
Savukārt Igaunijas parlamenta opozīcijā esošās Centra partijas frakcijas ārkārtas sanāksmē piektdien nolemts sākt sarunas ar citām partijām par neuzticības izteikšanu premjerministrei. Centra partija sarunās cer iegūt skaidru viedokli arī no Kallasas vadītās Reformu partijas un tās partneriem valdības koalīcijā "Igaunija 200" un sociāldemokrātiem.
Opozīcijā esošās partijas "Tēvzeme" paplašinātā valde sestdien pieņēma paziņojumu, kurā aicināja Kallasu demisionēt.
Igaunijas Drošības policija secinājusi, ka ar Kallasas vīru saistītie uzņēmumi nav pārkāpuši Krievijai tās sāktā agresijas kara Ukrainā dēļ noteiktās sankcijas, tomēr norādījusi, ka morālos aspektus tā neizvērtē.
Kallasa ir Igaunijas premjerministre kopš 2021.gada janvāra. Pēc šogad martā notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Kallasas vadītā Reformu partija, viņa izveidoja savu trešo valdību pēc kārtas.