"Līdzīgi kā dažas citas ES dalībvalstis, Igaunija pašlaik analizē ES prokuratūras izveides apstākļus, veidojot ciešāku sadarbību, un galīgais viedoklis tiks izveidots, kad šī analīze būs pabeigta," ziņu aģentūrai BNS sacīja Igaunijas Tieslietu ministrijas preses pārstāve Marija Eliza Tūlika.
"Igaunija nav atstāta novārtā ES Prokuratūras izveidē. Pašlaik ES prokuratūra vēl nav izveidota. Regulējumu tās izveidei ES Padome izskata kopš 2013.gada, un Igaunija ir bijusi aktīva sarunu dalībniece," viņa klāstīja.
"Igaunija ir atbalstījusi spēcīgas ES prokuratūras izveidi, kas balstīta uz vienbalsīgu ES dalībvalstu lēmumu. Pagaidām ir skaidrs, ka vienbalsīga lēmuma sasniegšana diemžēl nav iespējama. Pašlaik 16 valstis ir izteikušas gatavību virzīties uz ciešāku sadarbību, bet arī pārējām ES dalībvalstīm būs iespēja izteikt savu vēlmi pievienoties šai ciešākajai sadarbībai," norādīja ministrijas pārstāve.
Jau vēstīts, ka 16 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis aprīļa sākumā paziņoja, ka plāno izveidot kopīgu Eiropas prokuratūru, lai cīnītos pret krāpniecību. Kopīgas Eiropas prokuratūras izveidošanā ir gatavas sadarboties Vācija, Francija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehija, Grieķija, Spānija, Somija, Lietuva, Luksemburga, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Slovākija.
Plānots, ka ES prokuratūra izmeklēs un vērsīsies tiesā par ES krāpniecību un citiem noziegumiem, kas ietekmē bloka finansiālās intereses.
Pārējās ES dalībvalstis tiek aicinātas pievienoties sadarbības formātam jebkurā laikā pirms vai pēc regulējuma par institūcijas izveidi pieņemšanas.
ES Padome gatavojas sākt sarunas par regulējuma teksta precizēšanu.
Ideja par tādas institūcijas izveidi tiek attīstīta kopš 2009.gada ar mērķi stiprināt cīņu pret korupciju, kas blokam gadā izmaksā simtiem miljonus eiro.