Ērika Pētersone, kura pašlaik strādā Atēnās par starptautiska tūrisma uzņēmuma mārketinga vadītāju. Vakardienas notikumu epicentrs bijis apmēram 500 metru attālumā no viņas biroja. Pēc notikumu aculiecinieces domām, vakardienas notikumi medijos atspoguļoti «sabiezināti un ar atkārtojumiem, lai iespiestos atmiņā un radītu stereotipu, ka Grieķija ir kaut kāda trešās pasaules valsts, kur notiek masu nekārtības, slepkavības un zema ekonomika». Taču patiesībā grieķi cīnās par savām tiesībām ar ruporiem un lozungiem, taču miermīlīgi. Uzmanīgi pavērojot, esot redzama tumšādainu jauniešu grupa, kuri neizskatoties pēc grieķiem — viņi necīnoties pret nodokļu palielināšanu un ienākumu apcirpšanu, bet agresīvi provocējot uz nekārtībām, masu histērijām, demolēšanu. Vakar vietējā televīzijā esot parādīts kāda aculiecinieka uzfilmēts kadrs, kur bijis redzams, ka jaunietis pirms degmaisījuma bumbas mešanas bankas ēkā lauzītā grieķu valodā izmetis: «Es jūs visus sadedzināšu.» «Vai tas par kaut ko nerunā?» retoriski vaicā Ē.Pētersone.
Grieķijā notiekošais ietekmē arī Ē.Pētersoni — esot jāstrādā daudz, atalgojums sarūk, bet izdevumi strauji pieaugot. «Ne jau tā, ka dzīvotu izšķērdīgi vai šiki, [ir] tie paši pirkumi un sadzīves pakalpojumi, tikai aplikti ar daudz un dažādiem nodokļiem, kas paaugstina izdevumus un sadārdzina dzīvošanu,» stāsta Ē.Pētersone.
Arī Zita Šteinberga, kas pašlaik mitinās netālu no otras lielākās Grieķijas pilsētas Salonikiem, paskatoties, kā Grieķijas notikumus atspoguļo ārzemju mediji, esot šokā, jo viss esot pasniegts ļoti pārspīlēti. «Reāli no lielās krīzes mēs neciešam, vienīgi augstas degvielas cenas, kuras vēl sola paaugstināt, palielinot nodokli par 10 %. Pagaidam mūs iespaido vienīgi palielinātie nodokļi akcīzes precēm,» norāda Z.Šteinberga. Viņa ar vīru dzīvojot tūrisma zonā, streiki un nemieri viņus neskarot.
«Šeit nav tik kritiski kā Latvijā. Nevajag būt slinkam, darbs atradīsies
arī tajās pašās viesnīcās, bāros, kafejnīcās. Ļoti daudz viesstrādnieku
no Rumānijas, Bulgārijas, Krievijas, Slovākijas. Tiem, kas ir
nodarbināti valsts iestādēs, pieļauju gan, ka situācija ir nepatīkama,
jo līdz šim tāpat kā Latvijā ierēdņiem dzīve bija skaista un labi
apmaksāta — 8 stundu darba diena, divas brīvas dienas nedēļā,
Ziemassvētku prēmijas, Lieldienu prēmijas, kas katra ir apmēram 75% no
ikmēneša algas,» stāsta Z.Šteinberga.