Grieķijas glābšanas programmas nosacījumi - ko kreditori prasa no Cipra valdības

Grieķijai apmaiņā pret šo aizdevumi nācies piekāpties vairākās kreditoru prasībās, un to sekas uz Grieķijas ekonomiku varētu būt plašas.Piedāvājam iepazīties ar svarīgākajām ekonomikas reformām, kas noteiktas pārrunās ar kreditoriem:- Panāktā vienošanās paredz Grieķijas valdībai restrukturizēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu un paplašināt nodokļa bāzi, lai palielinātu valsts ienākumus. Šobrīd šķiet, ka augstākā PVN likme 23% apmērā tiks piemērota vairākām nozarēm, tostarp restorāniem, kamēr iecienītie brīvdienu galamērķi Grieķijas salās vairs nesaņems atbalstu, ko nodrošināja zemāka PVN likme. Arī uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks palielināts - līdz 28%.- Paredzēts īstenot atklātus pasākumus, lai uzlabotu pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspējību. Tas nozīmē, ka pensionēšanās vecums līdz 2020.gadam tiks paaugstināts līdz 67 gadiem, kamēr atbalsts nabadzīgākajiem pensionāriem tiks pārtraukts līdz 2019.gada beigām.- Darba tirgi, kā arī veikalu darbalaiki tiks liberalizēti, paredzot stingru pārskatīšanu un modernizāciju attiecībā uz darba koplīguma slēgšanu, darbinieku streiku rīkošanu un saskaņā ar attiecīgām Eiropas Savienības (ES) regulām arī darbinieku kolektīvu atlaišanu. Grieķijas valdība tikusi brīdināta, ka tās iepriekšējā pieeja "nav savienojama ar mērķiem ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanai."- Grieķijai nepieciešams īstenot pasākumus finanšu sektora stiprināšanai. Tas nozīmē bargāku pasākumu realizēšanu attiecībā uz tā dēvētajiem sliktajiem kredītiem un banku pārvaldības stiprināšanu, tostarp likvidējot jebkādu politiskās iejaukšanās iespējamību.- Elektroenerģijas sadales tīklu paredzēts pārdot ievērojami paplašinātas privatizēšanas programmas ietvaros ar uzlabotu pārvaldību.Tieši privatizācija radījusi lielākās nesaskaņas pārrunās ar kreditoriem. Samita paziņojumā teikts, ka "vērtīgi Grieķijas aktīvi tiks nodoti neatkarīgam fondam, kas tos pārvērtīs naudā ar privatizācijas vai citu pasākumu palīdzību."Samita paziņojumā norādīts, ka fonds tiks izveidots Grieķijā un to pārvaldīs Grieķijas varasiestādes, taču ar attiecīgo Eiropas institūciju - Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Komisijas (EK) - uzraudzību. Būtībā tas tiek plānots kā trasta fonds ārpus Grieķijas valdības kontroles, kas var izraudzīties Grieķijas aktīvus un pārdot tos, lai nomaksātu valsts parādsaistības.Ziņojumā norādīts, ka fonda apjoms varētu veidot 50 miljardus eiro, no kuriem puse līdzekļu tiktu izmantota valsts banku rekapitalizēšanai. Savukārt ceturtdaļa no fonda ienākumiem tiktu izmantota Grieķijas parādsaistību samazināšanai, bet atlikušie 12,5 miljardi eiro tiktu paredzēti investīcijām Grieķijā.Eirozonas valstu līderi norāda, ka šie nosacījumi ir nepieciešami, taču nepietiekami, un viņi necietīs jebkādas novirzes to realizēšanā.