Pēc Grībauskaites un Barnjē tikšanās Lietuvas prezidentes preses dienesta izplatītajā paziņojumā teikts, ka, Grībauskaites vērtējumā, Lielbritānija ir nozīmīga ES ekonomikas un drošības partnere. Viņa norādīja, ka Lietuva atbalsta sadarbības modeli, kas atbilstu visu iesaistīto pušu interesēm, tomēr brīva personu pārvietošanās un citas pamata brīvības aizskart nedrīkst.
"Prezidente teica, ka ES pienākums ir nodrošināt, ka ES pilsoņi, kas strādā, mācās un dzīvo Lielbritānijā, tostarp Lietuvas pilsoņi, netiek pakļauti nekādai diskriminācijai un var saņemt visus sociālos pabalstus," norādīts paziņojumā.
Viļņā Barnjē paredzēts tikties arī ar premjerministru Sauļu Skverneli, ārlietu ministru Linu Linkeviču un finanšu ministru Viļu Šapoku, liecina amatpersonu darba kārtība.
Pirms sarunu sākšanas ar Lielbritāniju par tās izstāšanos no bloka Barnjē plāno apmeklēt visas ES valstis.
Pagājušajā nedēļā, tiekoties ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju, Grībauskaite teica, ka Lietuva centīsies panākt, ka Lietuvas pilsoņi, kas dzīvo Lielbritānijā, pēc valsts izstāšanās no bloka saņem visas iespējamās garantijas. Lietuviešu kopienā Lielbritānijā ir ap 200 tūkstošiem cilvēku.
Lielbritānijas vēlētāji referendumā jūnijā nobalsoja par aiziešanu no ES, bet oficiālo izstāšanos procesu Londona vēl nav sākusi.
Ja Lielbritānija sāks izstāšanās procesu 2017.gada martā, kā tie gaidīts, tad vienošanās būs jāpanāk līdz 2018.gada oktobrim, lai to paspētu izvirzīt cauri Eiropas Parlamentam līdz 2019.gada martam.
Pēc Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanas Briselei un Londonai būs divi gadi, lai vienotos par izstāšanās noteikumiem. Šo termiņu var pagarināt, ja tam piekritīs visas 28 ES dalībvalstis.