Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Trešdiena, 6. novembris
Leonards, Leons, Linards, Leo, Leonarda

Gēteborgā spriedīs par sociāli taisnīgāku ES

Eiropas Savienībai (ES) beidzot nopietni jāpieķeras sociālo jautājumu risināšanai, citādi arvien vairāk vēlētāju piesliesies populistiem un radikālistiem, pirms piektdien Gēteborgā notiekošā ES sociālā samita brīdinājis Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns. Bloka dalībvalstu vadītāju sanāksmes dienaskārtībā būs virkne būtisku jautājumu, to vidū – nodarbinātības veicināšana, sabiedrības neaizsargātākās daļas dzīves apstākļu uzlabošana un uzticības vairošana ES laikā, kad lielu neskaidrību rada Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Tik augsta līmeņa ES samits, kas veltīts sociālajiem jautājumiem, norisināsies pirmo reizi kopš 1997. gada, kad blokam vēl nebija pievienojušās vairākas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis un tas nebija pārdzīvojis pēckara periodā smagāko ekonomisko lejupslīdi. Levēna un Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera ielūgumam uz samitu atsaukušies gandrīz visu pašlaik vēl 28 ES dalībvalstu līderi, arī Apvienotās Karalistes premjerministre Terēza Meja. Sanāksmē nepiedalīsies Vācijas kanclere Angela Merkele, kā arī Somijas un Kipras valdības vadītāji. 

Statistikas dati rāda, ka ES atkal atrodas uz ekonomiskās izaugsmes ceļa, taču nesenās krīzes sekas joprojām ir jūtamas. Vidējais bezdarba līmenis ir samērā zems – 8,7% –, turpretim jauniešu bezdarbs ir dramatisks. Vidēji ES ilgstoši bez darba ir aptuveni 20% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Līdere ir Grieķija, kur bez darba ir 47% jauniešu. Salīdzinājumam – Vācijā jauniešu bezdarbs ir tikai 7%, liecina ES dati.

Kopš krīzes ES ir pieaugusi iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Domnīcas Bertelsmann Foundation ceturtdien publicētajā ziņojumā par sociālo taisnīgumu ES teikts, ka 117,5 miljoni jeb 23,4% bloka iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai. Tas ir tikai nedaudz mazāk nekā ekonomiskās krīzes augstākajā punktā 2012. un 2013. gadā, kad nabadzības riskam bija pakļauti 24,7% iedzīvotāju. Visļaunākā situācija pašlaik ir krīzes vissmagāk skartajā valstī Grieķijā, kur nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauti 35,6% iedzīvotāju. 

Ekonomiskā stagnācija, neziņa par rītdienu un iedzīvotāju neuzticība politiķiem sekmējusi populistu panākumus, no kuriem spilgtākais ir Apvienotās Karalistes lēmums aiziet no ES jeb Brexit.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 17.novembra, numurā!

Top komentāri

NevajagMelot
N
Ir pieaudzis nevis populistu, bet gan brīvu un neatkarīgu valstu patriotu skaits, kas nevēlas uzspiestus noziedzniekus nelegālos imigrantus, līko gurķu direktīvas, savtīgus naudaskārus briselkrātus, kas māca citus kā dzīvot!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits