Francijas ministrs Grībauskaitei sola, ka "Mistral" Krievijai pārdos bez aprīkojuma

Iepriekš D.Grībauskaite, komentējot iespējamo darījumu, norādīja: "Viss būs atkarīgs no tā, kāds aprīkojums būs uz kuģa – tikai skelets vai kaut kas vairāk".P.Lelušs Lietuvas prezidentei nodevis sveicienus no Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī un sarunā norādījis, ka viens no galvenajiem tikšanās mērķiem ir informēt Lietuvu kā Francijas stratēģisko partneri par iespējamo militārkuģa _Mistral_ pārdošanu Krievijai. Jāpiebilst, ka Baltijas valstis par šo darījumu izteikušas satraukumu.Francijas ministrs D.Grībauskaiti informējis, ka ne no Francijas, ne no Krievijas puses nav nekādas vienošanās par kuģa pirkšanu, esot tikai "runas politiskā līmenī".Ceturtdien P.Lelušs apmeklēs Latviju.Tikmēr Lietuvas starptautisko tiesību eksperts Daiņus Žalims paudis viedokli, ka Francijas karakuģi _Mistral _nav pamata salīdzināt ar civilo prāmi - pat ja tas tiktu pārdots Krievijai bez bruņojuma, to ātri vien varētu aprīkot par karakuģi, ziņo LETA. Krievijai šis kuģis ir vajadzīgs galvenokārt ātruma dēļ, viņš sacījis ziņu aģentūrai ELTA."Šāds risks pastāv. Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka Krievija diemžēl nav tā valsts, kuras apgalvojumiem, ka šis kuģis tiks izmantots vienīgi civiliem mērķiem, varētu uzticēties. Īpaši jau paturot prātā kontekstu - un arī Krievijas bruņoto spēku vadības izteikumus, ka ar šādu kuģi varētu operatīvi organizēt operācijas, piemēram, pret Gruziju, kā arī Krievijas daudzās neizpildītās starptautiskās saistības, sākot jau ar atkāpšanos no Gruzijas teritorijas," sacījis eksperts.Šā kuģa galvenā priekšrocība ir ātrums - to atstatumu, ko ar parastu karakuģi varētu pieveikt 24 līdz 48 stundās, _Mistral _veiktu divās trijās stundās, turklāt tas varētu nogādāt vajadzīgajā vietā vairākus bataljonus, viņš piebildis.Ja darījums notiktu, tas būtu pirmais gadījums NATO vēsturē, kad kāda alianses dalībvalsts Krievijai pārdod militāro tehniku. "Tiek radīts precedents, un tiešām žēl, ka šādā lietā tiek mēģināts pārgudri runāt," sacījis D.Žalims. Viņaprāt, šis gadījums "atsedz vājo vietu Eiropas Savienības (ES) un NATO mehānismā, jo šo organizāciju rīcībā nav nekādu efektīvu sankciju par nepildītām saistībām ārlietu un drošības politikas jomā".Faktu, ka Francijas ministrs ieradies konsultēties ar Lietuvu, viņš vērtē kā mēģinājumu neitralizēt iespējamo politisko reakciju.Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) trešdien nācis klajā ar aicinājumu nepārvērtēt riskus Baltijas valstu drošībai, ko varētu radīt desanta kuģa _Mistral _darījums, vēsta BNS. "Es domāju, ka mums nevajadzētu pārvērtēt riskus Baltijas valstu drošībai, jo mēs jūtamies droši kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, bet te ir jautājums par šā militārā līdzekļa dislokāciju, jo mēs skaidri zinām, ka tam ir uzbrukuma, nevis aizsardzības funkcijas," pēc tikšanās ar Lietuvas jauno ārlietu ministru Audroni Ažubali žurnālistiem uzsvēra Riekstiņš.Vienlaikus gan M.Riekstiņš, gan A.Ažubalis pauda neapmierinātību ar notikumu attīstību. "Mēs nevaram būt apmierināti ar notikumu secību, proti, mums labāk patiktu, ja mēs par šo darījumu uzzinātu pirms medijiem. Otrais jautājums, kas joprojām ir aktuāls, ir tas, kā šis potenciālais darījums ietekmēs reģionālo drošības stabilitāti. Darījums vēl nav noslēgts, un mums būs iespēja turpināt diskusijas par šo jautājumu ar Francijas kolēģiem dažādos līmeņos un sanāksmēs," norādīja M.Riekstiņš.