"Mēs esam pielējuši eļļu ugunī, un mēs pilnībā nesaprotam Grieķijas premjera lēmumu. Ja notiks referendums, tad vairākums nobalsos pret [glābšanas plānu]. Grieķija spēlē pašnāvniecisku spēli, kas var novest pie tās izstāšanās no eiro zonas, tāpēc pastāv bažas Francijas bankām un [eiro zonas] valstīm kopumā," sacīja Francijas finanšu kompānijas Assya Compagnie Financiere galvenais ekonomists Marks Tuatī.
Grieķijas valdības lēmumu asi kritizēja Francijas bijušais rūpniecības ministrs un tuvs prezidenta Nikolā Sarkozī sabiedrotais Kristians Estrozī, nodēvējot to "totāli bezatbildīgu". "Kad mēs esam krīzes situācijā, un kad citi vēlas jums [grieķiem] palīdzēt, ir apvainojoši censties glābt savu ādu tā vietā, lai uzņemtos atbildību," viņš paziņoja.
Saņemtas ziņas, ka otrdien Sarkozī tiksies ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai spriestu par to, kā rīkoties, reaģējot uz Grieķijas premjerministra Georga Papandreu pirmdien pausto aicinājumu rīkot referendumu par pagājušajā nedēļā ES samitā pieņemto vienošanos par Grieķijas glābšanu.
Ziņas par plānoto referendumu otrdien izraisīja šoku tirgos, radot šaubas, vai vienošanos izdosies īstenot, jo vairojas iespējamība, ka Grieķija piedzīvos nekontrolētu bankrotu, ja grieķi referendumā nobalsos pret samitā pieņemto vienošanos.
Akciju cenu kritums pasaules tirgos otrdien arvien pieņemas spēkā, un vissmagākos zaudējumus piedzīvo Francijas banku Societe Generale, BNP Paribas un Credit Agricole akcijas, jo franču bankām ir lielākā ekspozīcija uz Grieķijas obligācijām un kredītiem.
Papandreu plāns arī var izraisīt plašākas sekas, izraisot haosu eiro zonas centienos apturēt parādu krīzes izplatību un pārsviešanos uz lielākām valstīm, tostarp Itāliju. "Pastāv risks, ka tad, ja grieķi referendumā pateiks "nē", glābšanas centieni cietīs pilnīgu fiasko," sacīja kāds brokeris Parīzē.
Turklāt referendums, kura detaļas nav paziņotas, nav gaidāms ātrāk kā nākamā gada sākumā, un tas nozīmē, ka neskaidrības par eiro zonas nākotni turpināsies arī šajā un nākamajā mēnesī.
Eiro zonas samitā Briselē 27.oktobrī tika panākta vienošanās ar bankām – Grieķijas valsts obligāciju turētājām, ka tās norakstīs 50% no Grieķijas parādiem tām. Līdz ar to vairāk nekā 350 miljardu eiro (246 miljardus latu) lielais Grieķijas valsts parāds samazināsies par aptuveni 100 miljardiem eiro (70 miljardiem latu).
"Vai viņi [grieķi] grib pieņemt jauno vienošanos vai to noraida? Ja Grieķijas tauta to negrib, tā netiks pieņemta," Papandreu paziņoja.
Grieķijas parlaments 20.oktobra vakarā pieņēma likumu par jauniem valdības taupības pasākumiem, kas Grieķijai jāīsteno, lai varētu saņemt starptautiskā aizdevuma kārtējo maksājumu. Likums tika pieņemts, par spīti vardarbīgiem ielu protestiem, kuri bija vērsti pret valdības taupības pasākumiem un kuru gaitā gāja bojā viens cilvēks.
Likums par jaunajiem taupības pasākumiem paredz grozījumus kolektīvajos algu līgumos, būtisku nodokļu atvieglojumu samazināšanu, jaunu civildienesta algu sistēmu un tūkstošiem valsts sektora darbinieku pagaidu atlaišanas.
Daudzi Grieķijas iedzīvotāji uzskata, ka valdība ir gājusi pārāk tālu, atļaujot ES un Starptautiskajam Valūtas fondam diktēt Grieķijas ekonomisko politiku apmaiņā pret starptautisku aizdevumu piešķiršanu šai valstij.