Prezidenta vēlēšanu kandidātu reputācijai kaitē dažādi apstākļi. Fransuā Fijona reitings noslīdējis pēc tam, kad atklāti fakti, ka viņa sieva Penelope un divi bērni fiktīvi nodarbināti parlamentā, desmit gadu laikā gūstot ap 700 000 eiro, tāpat viņus vaino dokumentu viltošanā. Fijona sieva saistībā ar apsūdzībām par fiktīvo strādāšanu otrdien stājas tiesas priekšā, un uzsver, ka viņi savu darbu veikuši godam.
Fijons šīs apsūdzības nosaucis par nomelnošanas kampaņu un raganu medībām, ko organizējot pašreizējais prezidents Fransuā Olands. Pēc Fijona teiktā, Francijā likumdošana neliedz likumdevējiem nodarbināt savus ģimenes locekļus. Līdz ar to viņš atteicies no domas, ka varētu izstāties no cīņas par Francijas prezidenta amatu, ja tiesa radīs argumentus viņa ģimenes sodīšanai.
Kritikas devu Fijonam veltījusi arī galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna, kura paudusi, ka Fijons pretēji paša uzturētajam tēlam "ļoti mīl naudu".
Tomēr svarīgi piebilst, ka Lepēnai līdz ar kritiku par politisku saišu veidošanu ar Krieviju pašai tiek pārmesta Eiropas Parlamenta līdzekļu neatļauta izmantošana.
Tāpat viņa kritizējusi vienu no vadošajiem Francijas prezidenta amata kandidātiem bijušo ekonomikas ministru centristu Emanuelu Makronu par pakļaušanos privātajām un korporatīvajām interesēm. Arī Markons iepriekš piedzīvojis nomelnojošo kampaņu.
Saskaņā ar aptauju rezultātiem vēlēšanu pirmajā kārtā 23.aprīlī visvairāk balsu saņems Lepena un Makrons, kuriem būs jāsacenšas vēlēšanu otrajā kārtā 7.maijā, kad Makronam prognozēta viegla uzvara.
Labējā spārna kandidātu Lepenas un konservatīvā Fijona potenciālie vēlētāji ir stabilāki savā izvēlē nekā Makrona atbalstītāji, kā arī vadošo kreisā spārna kandidātu sociālista Benuā Amona un kreisā ekstrēmista Žana Lika Melanšona atbalstītāji.
60% Lepenas un 57% Fijona atbalstītāju ir izdarījušu galīgo izvēli par savu kandidātu, salīdzinot Makronam šādu atbalstītāju ir 47%, Melanšonam - 44%, bet Amonam - 40%, konstatēts aptaujā.
Valdis
Nu ja
Ja pie varas sarkana kuņa raujas,