"Tas ir sliktākais, kas varētu notikt, un, manuprāt, tas var pastiprināt preteiropeisko noskaņojumu daudzās valstīs," atzina valdības pārstāvis, brīdinot, ka 2019. gadā paredzētajās EP vēlēšanās eiroskeptiķi pirmo reizi varētu izcīnīt vairākumu.
Pagājušajā nedēļā briti nikni reaģēja uz Briseles ieceri paredzēt iespējamās sankcijas pret Lielbritāniju, ja tā plānotā pārejas perioda laikā pēc Brexit pārkāptu ES tiesību normas. Trešdien publiskotais Eiropas Komisijas (EK) sagatavotais vienošanās projekts paredz Briselei tiesības vērst pret Lielbritāniju sankcijas gadījumā, ja vēršanās ES Tiesā par iespējamo tiesību normu pārkāpumu prasītu pārāk daudz laika. Šādas sankcijas varētu būt muitas tarifu piemērošana vai muitas pārbaužu atjaunošana, no kurām Lielbritānija pārejas periodā joprojām būtu atbrīvota.
Ietekmīgi Brexit atbalstītāji Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas pārstāvētās Konservatīvās partijas rindās norādīja, ka šis projekts apliecina Briseles vēlmi sodīt britus par lēmumu izstāties no ES. Brisele gan šīs apsūdzības noraidījusi.
Grivo atzina, ka "vēlme sodīt nav pareizā stratēģija vidējā vai ilgā termiņā", taču piesauca Mejas teikto, ka Brexit nozīmē Brexit.
"Mums jābūt stingriem," uzsvēra Francijas valdības pārstāvis, norādot, ka jebkāda patvaļīga izvēle no britu puses, kādas ES normas piemērot un kādas nē, nav pieļaujama.
Vienlaikus viņš aicināja citas ES dalībvalstis saglabāt vienotību, Londonai cenšoties izmantot domstarpības starp bloka dalībvalstīm, lai panāktu sev izdevīgākus nosacījumus.
"Nedrīkst (..) būt divpusējas vienošanās ar dažādām valstīm," uzsvēra Grivo, piebilstot, ka atlikušo 27 dalībvalstu spēks ir apstāklī, ka visu to vārdā sarunas ved viens pārstāvis - EK delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.
Pagājušajā mēnesī apmeklējot Lielbritāniju, Francijas prezidents Emanuels Makrons izteicās, ka atbalstītu īpašu vienošanos starp ES un Apvienoto Karalisti, kas pārsniegtu ierasto tirdzniecības līgumu robežas, lai gan būtu ne gluži pilnīga ES kopējā tirgus atvēršana britiem.