Tā būs arī izšķiršanās par krasi atšķirīgu Francijas nākotnes kursu. Makrons uzskata, ka Francija var būt spēcīga un ietekmīga valsts, tikai esot Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Turpretī Lepena plaukstošu un zeļošu Franciju redz ārpus eiroatlantiskās kopienas.
Vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām uzvarēja bijušais ekonomikas ministrs E. Makrons, kurš vada tikai pirms gada dibināto centrisko politisko kustību En Marche! (Uz priekšu!). Par viņu un otrajā vietā finišējušo partijas Nacionālā fronte bijušo līderi Lepenu kopā nobalsoja tikai nedaudz vairāk par 45% vēlēšanās piedalījušos pilsoņu. Trīs tuvākie sekotāji kopā saņēma aptuveni tikpat daudz balsu. Balsojuma rezultāti uzskatāmi apliecināja sabiedrības sašķeltību un neapmierinātību ar pašreizējo situāciju valstī.
ES trešā lielākā tautsaimniecība joprojām nav atkopusies no globālās krīzes – Francijas ekonomiskā izaugsme stagnē, un bezdarba līmenis ilgstoši pārsniedz 10%. Valstī jau kopš 2015. gada novembra spēkā ir ārkārtas stāvoklis, jo vairākos teroristu sarīkotajos uzbrukumos Francijā ir nogalināti vairāk nekā 230 cilvēku. Varasiestādes nav spējušas tikt galā ar migrantiem, kuri mitinās nelikumīgās nometnēs valsts ziemeļos un cer šķērsot Lamanša šaurumu, lai nokļūtu Lielbritānijā.
Stāvoklis valstī veicinājis iedzīvotāju neapmierinātību ar valdošo eliti un atbalstu radikāliem un populistiskiem politiķiem. Gan Makrons, gan Lepena sevi pozicionē kā autsaiderus, kuri uzvaras gadījumā sola pārveidot Franciju. Abiem tomēr ir radikāli atšķirīgs redzējums par "jauno Franciju" un tās vietu arvien neprognozējamākā pasaulē.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 3. maija, avīzē Diena!
Balsojuma rezultāti
Pirmais raunds
rekur