Starp partijas biedriem un kreisā spārna aktīvistiem izcēlušās sadursmes. Protestētāji netālu no kongresa norises vietas dedzināja riepas un ar petardēm apmētāja policistus un žurnālistus.
Policisti pielietoja piparu gāzi pret protestētājiem, no kuriem daudzi ģērbušies melnā un aizseguši savas sejas.
"Nekādu tiesību nacistu propagandai," skandēja viena demonstrantu grupa.
Kongresa norises vietu apsargā vairāk nekā 1000 policistu.
AfD kongresā plāno pieņemt pret islāmu vērstu manifestu. Tajā apmēram 2000 partijas biedru arī lems, vai AfD Eiropas parlamentā (EP) apvienosies ar Francijas galēji labējo partiju Nacionālā fronte.
AfD pirms trīs gadiem tika dibināta, protestējot pret krīzē nonākušo eirozonas ekonomiku glābšanu, bet pēdējā laikā partijas uzmanības centrā ir imigrācijas jautājums.
Partija ir aktīvi iebildusi pret Vācijas kancleres Angelas Merkeles liberālo migrācijas politiku.
Pēc tā sauktā Balkānu migrācijas maršruta slēgšanas nelegālo imigrantu, no kuriem vairums ir musulmaņi, pieplūdums Vācijā ir mazinājies, AfD ir sākusi koncentrēties tieši pret islāmu.
AfD vicepriekšsēdētāja un EP deputāte Beatrikse fon Štorha pagājušajā nedēļā izraisīja zināmu aprindu sašutumu, sakot, ka "islāms ir politiska ideoloģija, kas nav savienojama ar Vācijas konstitūciju".
Viņa laikrakstam Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung arī norādīja, ka partija kongresā aicinās aizliegt islāma simbolus, piemēram, mošeju minaretus, muedzinu aicinājumus uz lūgšanām un lakatus, kas pilnībā aizsedz seju.
Vēl viens AfD vicepriekšsēdētājs Aleksanders Gaulands brīdinājis par "Vācijas islamizācijas briesmām" un norādījis, ka "islāms nav tāda reliģija kā katoļu vai protestantu kristietība, bet intelektuāli vienmēr tikusi asociēta ar valsts pārņemšanu".
AfD nesen guva labus panākumus reģionālajās vēlēšanās trīs Vācijas federālajās zemēs, un tagad tā ir pārstāvēta astoņos no 16 federālo zemju landtāgiem, kā arī Eiropas Parlamentā (EP). Partija arī cer pēc nākamgad gaidāmajām vēlēšanām iekļūt Vācijas parlamentā.
Jaunāko sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka partiju atbalsta 14% vāciešu.
Domnīcas "Bertelsmann Stiftung" pērn veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 57% vāciešu uzskata islāmu par "draudu", bet 61% uzskatīja, ka šī reliģija "ir nesavienojama ar rietumu pasauli".
Vācijā mīt četri miljoni musulmaņu, un arī liela daļa imigrantu, kas pēdējā laikā ieradušies Vācijā, ir šīs reliģijas sekotāji.