Ekonomiskās sankcijas tika ieviestas 2014.gada jūlijā, kad virs Krievijas atbalstīto teroristu bandu kontrolētās teritorijas Ukrainas austrumos tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna. Sankcijas skāra Krievijas enerģētikas, aizsardzības un finanšu nozares un šobrīd tās ir spēkā līdz nākamā gada 31.janvārim.
Ceturtdien panāktā vienošanās paredz sankciju pagarināšanu vēl uz sešiem mēnešiem. Oficiāls lēmums par to tiks pieņemts tuvāko dienu laikā, atklāja kāds avots.
Vācijas Kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands šonedēļ paziņoja, ka vēlas sankciju pagarināšanu, jo Maskava nav pildījusi Minskas vienošanās saistības.
Merkele un Olands norādīja, ka nav panākts nekāds progress vienošanās īstenošanā, kas ļautu panākt Austrumukrainas konflikta noregulējumu. Līderi sacīja, ka neredz citu iespēju, ka saglabāt sankcijas.
Kopš to ieviešanas sankcijas pagarinātas vairākkārt, tomēr atsevišķas ES dalībvalstis, sevišķi Itālija, apšaubījušas to efektivitāti.
Diskusijas par sankciju likteni saasināja arī Donalda Trampa uzvara ASV vēlēšanās, ņemot vērā Trampa izteikumus par iespējamo sadarbību ar Krieviju.
Paralēli minētajām sankcijām ES ir iesaldējusi līdzekļus un noteikusi ceļošanas aizliegumu vairākām personām, kas saistītas ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Šo sankciju termiņš beigsies martā.
Līdzīgas sankcijas, kas Krievijai noteiktas par Krimas okupāciju, ir spēkā līdz 2017.gada jūnijam.
Papildināts viss teksts