Ankaras nosodījumu šonedēļ izpelnījās Eiropas Parlamenta (EP) aicinājums ES dalībvalstīm un Eiropas Komisijai (EK) pārtraukt iestāšanās sarunas ar Turciju cilvēktiesību pārkāpumu, likuma varas deficīta un citu nepilnību dēļ. Iestāšanās sarunas jau kopš sākta gala ir ritējušas gausi, bet pēdējos gadus tās faktiski nav notikušas. Piektdien Briselē pēc četru gadu pārtraukuma notiks Turcijas un ES Asociācijas padomes sēde.
Sarukušas brīvības
Turcija integrāciju ES sāka 1963. gadā, kad parakstīja asociācijas līgumu ar ES priekšteci Eiropas Kopienu. 1999. gadā ES piešķīra Turcijai kandidātvalsts statusu, savukārt 2005. gadā sākās iestāšanās sarunas. Līdz šim Turcijas iestāšanās process ir virzījies ļoti lēni. Kopumā no 35 sarunu sadaļām slēgta viena (par zinātni un pētniecību), atvērtas sešpadsmit, savukārt astoņpadsmit ir iesaldētas, liecina EK sniegtā informācija. Kopš 2015. gada jaunas sarunu sadaļas nav atvērtas.
Ankaras un Briseles attiecību kārtējais atsalums iestājās pēc 2016. gadā Turcijā notikušā nesekmīgā apvērsuma mēģinājuma. Pēc nedemokrātiskā varas pārņemšanas mēģinājuma Turcijas varasiestādes ir arestējušas un ieslodzījušas simtiem cilvēku, kurus apsūdz par līdzdalību apvērsuma plānošanā. Aizturēto un notiesāto vidū ir arī opozīcijas politiķi, tiesneši, žurnālisti, universitāšu pasniedzēji, studenti.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 15. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ES
Krējums Saldais
Ass