Eiropas Komisija (EK) jau sen atzinusi abas valstis par gatavām sākt iestāšanās sarunas, jo tās īstenojušas virkni demokrātisku reformu, un Ziemeļmaķedonija nomainījusi valsts nosaukumu, lai atrisinātu strīdu ar kaimiņvalsti Grieķiju. Taču oktobrī Francija, Dānija un Nīderlande pēdējā mirklī nostājās pret iestāšanās sarunu sākšanu, uzstājot, ka vispirms jāreformē ES paplašināšanās process.
Citas ES dalībvalstis un Rietumbalkānu līderi nosodīja šādu notikumu pavērsienu. Ziemeļmaķedonijā iestāšanās sarunu atlikšana izraisīja valdības krīzi.
Taču avoti Briselē DPA atklāja, ka ES dalībvalstu Eiropas lietu ministri otrdien beidzot atbalstījuši ilgi gaidīto sarunu sākšanu.
Oficiālais lēmums tiks pieņemts rakstiskā procedūrā, kas jāizmanto Covid-19 pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ.
Edvins Eglitis