Nāvessoda atcelšana bija un ir viens no nosacījumiem, lai iestātos ES, norādīja Brisele.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns otrdien aicināja pārvērtēt šo jautājumu sakot, ka eksistējošie soda mēri par nopietniem noziegumiem ir pārāk mīksti.
Orbāna komentāri izraisīja asu reakciju, jo jau iepriekš viņam bijušas domstarpības ar Briseli cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības normu jomā, kas ir ES pamats.
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis uzsvēra, ka "nāvessoda atcelšana ir nevis prasība, bet nosacījums, lai iestātos ES".
"Es tiešām negribu izdarīt pieņēmumus vai spekulēt," sacīja EK pārstāvis, kad viņam tika jautāts, kas notiktu, ja Ungārija nāvessodu atjaunotu.
Cits ES avots sacīja, ka tādā gadījumā ES varētu Ungārijai atņemt "atsevišķas tiesības", piemēram, tiesības balsot Eiropas Padomē, kas apvieno bloka līderus.
"Visi tagad ir mobilizējušies pret Orbānu, tādēļ tas nenotiks," skaidroja avots, kurš nevēlējās tikt atklāts.
ES migrācijas un iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuls Eiropas Parlamentā sacīja, ka nāvessods "nekad nav bijis atbilde".
Parlamenta galva Mārtins Šulcs teica, ka sazinājies ar Orbānu šajā jautājumā, jo Eiropas Parlamenta deputāti pieprasījuši atbildi. Viņus jau tā sadusmojusi vairāku narkotiku kontrabandistu sodīšana ar nāvi Indonēzijā.
Orbāns ar savu paziņojumu nācis klajā pēc kādas jaunas sievietes nesenās slepkavības veikala aplaupīšanas laikā netālu esošajā Kopošvārā, kas piesaistīja skaļu mediju uzmanību visā valstī.
Ungārija atcēla nāvessodu pēc komunistis