Maķedonija atrodas dziļā politiskā krīzē, kuru pirms diviem gadiem izraisīja noklausīšanās skandāls, sanaidojot divas lielākās politiskās partijas.
Ar starptautiskās sabiedrības palīdzību decembrī Maķedonijā tika sarīkotas parlamenta vēlēšanas, kurās neviena partija neizcīnīja pietiekami lielu balsu skaitu, lai spētu valdīt viena.
Trīs etnisko albāņu partijas vēlas, lai albāņu valoda tiktu pasludināta par otro oficiālo valsts valodu. Šo prasību tās izvirzījušas kā nosacījumu savai dalībai koalīcijas valdībā.
Albāņi veido aptuveni ceturto daļu no Maķedonijas iedzīvotāju kopskaita.
Hāns tviterī paziņoja, ka Maķedonijai nepieciešama vadība, nevis taktika, norādot, ka no politiskās krīzes cieš ekonomika.
Komisārs uzsvēra, ka valdība jāizveido pēc iespējas ātrāk, lai īstenotu reformas.
Hāns cerēja pārliecināt Maķedonijas prezidentu Ģorgi Ivanovu atzīt 11.decembrī notikušo vēlēšanu rezultātus.
Ivanovs atteicies valdības veidošanu uzticēt līdzšinējās opozīcijas līderim Zoranam Zaevam, lai gan Zaevs varētu nodrošināt parlamentāro vairākumu, jo apsolījis pildīt albāņu prasības.
Tomēr izredzes uz risinājumu ir nelielas, jo Ivanovs īsi pirms Hāna ierašanās paziņoja, ka nepaspēs laikā atgriezties no darba vizītes Ungārijā, lai tiktos ar Hānu.
Rezultātā ES komisārs tikās tikai ar parlamentā ievēlēto partiju pārstāvjiem.
2015.gadā Hāns palīdzēja panākt vienošanos starp toreizējo Maķedonijas premjerministru Nikolu Gruevski un sociāldemokrātu līderi Zaevu par vadlīnijām reformu īstenošanā, noslēgumā paredzot parlamenta vēlēšanas toreizējās politiskās krīzes risināšanai.
Vadlīnijas paredzēja vēlēšanu likuma reformas, izmeklēšanu par apgalvojumiem, ka Gruevskis licis nelegāli noklausīties tūkstošiem cilvēku, lai nostiprinātu savas varas pozīcijas, kā arī Gruevska atkāpšanos pirms 2016.gada vēlēšanām.
Hāns cer atdzīvināt šo vienošanos, lai gan Ivanovs ir atteicies iecelt Zaevu premjerministra amatā.
Gruevskis un Ivanos pārstāv vienu partiju - "Iekšējā Maķedonijas Revolucionārā organizācija - Demokrātiskā partija par Maķedonijas nacionālo vienotību" (VMRO-DPMNE).
Decembrī notikušajās vēlēšanās VMRO-DPMNE uzvarēja ar nelielu balsu pārsvaru, bet nespēja atjaunot koalīciju ar etnisko albāņu partijām. Tad iejaucās sociāldemokrāti un ieguva albāņu atbalstu, solot piešķirt albāņu valodai oficiālas valsts valodas statusu.
Ivanovs pārmeta Zaevam Maķedonijas suverenitātes graušanu, solot piešķirt albāņu valodai šādu statusu.
ES un ASV aicinājušas Ivanovu mainīt savas domas, bet prezidents nav piekāpies un VMRO-DPMNE regulāri rīko demonstrācijas Ivanova atbalstam.