Kā sacīja EK prezidente Urzula fon der Leiena, viņa cer, ka Eiropas Savienības (ES) 27 valstis vienosies par jaunu sankciju paketi, kas tiktu īstenota saskaņā ar G7 valstīm.
"Mēs vēršamies pret daudzām industriālām precēm, kas ir nepieciešamas Krievijai un ko tā nevar iegūt ar trešo valstu starpniecību," pavēstīja EK prezidente, norādot, ka runa ir par "vitāli svarīgām precēm, tādām kā elektronika, specializētie transporta līdzekļi, mašīnu daļas, kravas auto rezerves daļas un reaktīvo lidmašīnu dzinēji".
Brisele vēlas eksporta kontroli attiecībā uz vēl 47 elektronikas komponentēm, "kas var tikt izmantotas Krievijas bruņojuma sistēmās, ieskaitot lidrobotus, raķetes un helikopterus".
Jaunajā sankciju paketē tiks noteikti jauni ierobežojumi Irānas ražotājiem, kas Krievijai piegādā lidrobotus.
"Irānas Revolūcijas gvarde nodrošina Krievijai ludrobotus "Shahed",' norādīja Leiena.
"Tāpēc mēs tagad pievienojam septiņas Irānas organizācijas mūsu divējādās izmantošanas režīmam. Tiem tagad noteikts pilnīgs aizliegums pārdot sensitīvus priekšmetus Krievijai," piebilda sacīja.
Kopš Krievija pērn februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, ES Maskavai noteikusi deviņas bezprecedenta sankciju kārtas.
Tās vērstas pret svarīgākajām Krievijas eksporta jomām, tādām kā nafta, šādi cenšoties mazināt Maskavas ienākumus, kas tiek tērēti karam.
Tomēr bloka diplomāti atzīst, ka sāk trūkt jaunu jomu, pret ko vērsties jaunu sankciju ietvaros.
Kā izteicās ES augstākais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels, jaunajām sankcijām tiek pakļauti vēl teju 100 fiziskās personas un organizācijas, kam tiks iesaldēti aktīvi un noteikts vīzu aizliegums.
Sankcijām būs pakļauti tie, kas ir "atbildīgi par militārām aktivitātēm, politiskiem lēmumiem, propagandu un dezinformāciju", viņš sacīja.
"Mēs vēršamies pret tiem, kas ir iesaistīti cilvēku nolaupīšanā, deportācijās un ukraiņu bērnu piespiedu adopcijā uz Krieviju, kā arī tiem, kas atbalsta Ukrainas resursu izlaupīšanu," norādīja Borels.