ES iebilst pret sankcijām Nord Stream 2 būvētājiem

Brisele "ir pret sankciju noteikšanu ES kompānijām, kas veic likumīgu uzņēmējdarbību", uzsvēra Hogans.

"[Eiropas] Komisijas mērķis vienmēr ir bijis nodrošināt, lai Nord Stream darbojas ļoti atklāti un nediskriminējoši pietiekamā uzraudzībā," piebilda komisārs.

Arī Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss nosodīja ASV Kongresa pārstāvju palātas lēmumu atbalstīt sankciju noteikšanu Nord Stream 2 būvniekiem.

"Eiropas enerģētikas politika tiek izlemta Eiropā, nevis ASV," tviterī ierakstīja Māss.

"Mēs noraidām ārējo iejaukšanos," viņš piebilda.

Jau ziņots, ka Vācijas un Krievijas Tirdzniecības kamera ceturtdien aicināja piemērot sankcijas ASV, atbildot uz gaidāmajām Savienoto Valstu sankcijām pret Krievijas gāzesvadiem.

ASV Pārstāvju palāta trešdien pieņēma aizsardzības izdevumu likumprojektu 738 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ietver sankcijas pret Krievijas gāzesvadu Nord Stream 2 un Turkstream projektiem. 

Likumprojekts, kas vēl jāapstiprina Senātam, paredz, ka sankcijas tiks vērstas pret kuģiem, kas iesaistīti šo gāzesvadu izbūvēšanā, vai pret ārvalstu pilsoņiem, kas palīdz šiem kuģiem. Tās tiks noteiktas uz pieciem gadiem.

Nord Stream 2 cauruļvadu ieguldīšanu Baltijas jūrā veic Šveices kompānijas Allseas kuģi.

Domājams, ka šīs sankcijas saasinās saspīlējumu ASV attiecībās ar Vāciju un Turciju, jo minētie gāzesvadi ir iecerēti Krievijas dabasgāzes transportēšanai uz šīm valstīm. ASV uzskata, ka šie gāzesvadi padarīs Eiropu atkarīgu no Krievijas energoresursiem, radot draudus nacionālajai drošībai.

Likumprojektā teikts ka, Nord Stream 2, kas paredzēts Krievijas dabasgāzes transportēšanai pa Baltijas jūru uz Vāciju, ir "piespiešanas un politiskas sviras līdzeklis", kas vājinās ASV attiecības ar Vāciju un Eiropu.

"Lai atbildētu uz sankcijām, kas kaitē Eiropai, mums nepieciešamas atbildes sankcijas," ziņu aģentūrai DPA sacīja Vācijas un Krievijas Tirdzniecības kameras vadītājs Matiass Šeps.

Krievijas gāzesvadu aizstāvji apgalvo, ka tie stiprinās Eiropas drošību enerģētikas jomā, palielinot to kanālu skaitu, pa kuriem iespējams transportēt gāzi, un samazinās cenas.

"Vācijai nepieciešamas zemas enerģijas cenas tās energoietilpīgajai rūpniecībai, lai tā spētu konkurēt pasaulē," norādīja Šeps.

"Pienācis laiks Berlīnei un Briselei ieņemt skaidru politisko nostāju un atbildēt ar mērķtiecīgiem pretpasākumiem," paziņoja Šeps.

Krievijas dabasgāzes koncerna Gazprom vadītā Nord Stream 2 būvniecība ir gandrīz pabeigta. Projektu finansē arī Vācijas kompānijas Wintershall un Uniper, Nīderlandes un Lielbritānijas Shell, Francijas Engie un Austrijas OMV.

Šī gāzesvada būvniecība ir izraisījusi bažas par to, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes. Tāpat radušās bažas, ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no tranzīta piegādēm caur Ukrainu.

ASV prezidents Donalds Tramps jūnijā izteicās, ka Nord Stream 2 padarīs Vāciju par Krievijas gūstekni, ja kādreiz lietas noies greizi. 

"Mēs aizsargājam Vāciju no Krievijas, un Krievija iegūst miljardiem un miljardiem dolāru no Vācijas," viņš piebilda.

ASV viceprezidents Maiks Penss šogad brīdināja, ka Amerika "nevar nodrošināt Rietumu aizsardzību", ja to sabiedrotie kļūst atkarīgi no Maskavas tādu projektu kā Nord Stream 2 rezultātā.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis nodēvējis Nord Stream 2 par "jaunu hibrīda ieroci", kas nomērķēts uz Eiropas Savienību (ES) un NATO.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par Nord Stream 2, uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.