"Pēdējais solis ir pabeigts! (ES) Padomes lēmums pieņemts - tagad ir oficiāli apstiprināts, ka Horvātija pievienojas Šengenas zonai no 2023.gada 1.janvāra," tviterī ierakstīja Horvātijas pārstāvniecība ES.
Līdz ar Horvātijas pievienošanos brīvās pārvietošanās zonai tajā ietilps 27 valstis - 23 ES dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
ES dalībvalstu iekšlietu ministri ceturtdien lēma, vai iekļaut Šengenas brīvās pārvietošanās zonā Bulgāriju, Horvātiju un Rumāniju.
Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenas zonai ceturtdienas sanāksmē tika bloķēta, paziņoja amatpersonas.
"Es esmu vīlusies" par iznākumu attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju, pēc sanāksmes žurnālistiem sacīja ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone.
Viņa piebilda, ka abas valstis "ir pelnījušas kļūt par pilntiesīgām Šengenas dalībvalstīm", un tiks pieliktas turpmākas pūles, lai tās tiktu iekļautas nākamo divu gadu laikā.
Eiropas Komisija (EK) ir atzinusi šīs valstis par gatavām pievienoties brīvās pārvietošanās zonai, tomēr ne visas ES dalībvalstis atbalsta šo soli.
Austrijas kanclers Karls Nēhammers otrdien paziņoja, ka valdība ir gatava atbalstīt Horvātijas pievienošanos, bet balsos pret Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanu Šengenas zonā. Austrija bažījas, ka šo divu valstu pievienošanās brīvās pārvietošanās zonai saasinās nelegālās migrācijas problēmas.
Nīderlandes parlaments oktobrī pieņēma rezolūciju, norādot, ka nepieciešams dziļāk izanalizēt likuma varas ievērošanu, korupcijas un organizētās noziedzības izplatību Bulgārijā un Rumānijā.
Rumānija un Bulgārija jau 2011.gadā pabeidza novērtēšanas procesu, lai pievienotos Šengenas zonai, taču tas joprojām nav noticis. Arī Horvātija, kas iestājās ES 2013.gadā, ir izpildījusi visus kritērijus, lai pievienotos Šengenas zonai.
Šengenas zonas paplašināšanai nepieciešams visu ES dalībvalstu atbalsts.
Papildināta ar 5. - 7. rindkopu