Erdogana ciemošanās ir pirmā Turcijas prezidenta valsts vizīte Vatikānā kopš 1959.gada. Policija ielās bija izvietojusi tūkstošiem papildu likumsargu, bet varasiestādes Romas centrā bija aizliegušas demonstrācijas.
Erdogana un Franciska tikšanās ilgusi stundu, vēsta Turcijas oficiālā ziņu aģentūra Anadolu.
Pirms došanās uz Vatikānu Erdogana birojs ziņoja, ka sanāksmē tikšot spriests par Jeruzalemes statusu, Turcijas-Vatikāna attiecībām, Sīriju, bēgļu krīzi, ksenofobiju un islamofobiju.
Neraugoties uz demonstrāciju aizliegumu, kurdu organizācija netālu no Vatikāna plānoja rīkot sēdošo protestu ar 200 cilvēkiem.
Turcija 20.janvārī sāka uzbrukumu Sīrijā kurdu kontrolētajam Afrīnas reģionam, izpelnoties Rietumu nosodījumu. Sīriešu aktīvistu monitoringa organizācija piektdien ziņoja, ka Turcijas operācijā Afrīnas reģionā nogalināti 68 mierīgie iedzīvotāji, arī 21 bērns.
"Afrīnā tiek pastrādāti jauni noziegumi pret cilvēki," teikts kurdu apvienības paziņojumā.
Pirms sanāksmes tika prognozēts, ka pāvests Afrīnas jautājumu pieminēs sarunās ar Erdoganu.
Turcijas un Vatikāna attiecībās iestājās atsalums 2016.gada jūnijā, kad Francisks masu slepkavošanu Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara laikā nodēvēja par genocīdu.
Ankara uz to reaģēja, apsūdzot pāvestu "melu izplatīšanā un neslavas celšanā".
Erdoganam Romā paredzēta tikšanās ar Itālijas prezidentu Serdžio Matarellu, premjerministru Paolo Džentiloni, Itālijas uzņēmējiem.
Kā sacīja labējās Ziemeļu līgas līderis Mateo Salvīni, tas ir kauns, ka viņa valsts laipni uzņem "ekstrēmistiska un asinskāra režīma pārstāvi".
Turcija ir "de facto islāmiska valsts, kur reliģija prevalē pār likumu", un tā nekad nedrīkstētu tikt uzņemta Eiropas Savienībā, telekanālam La7 sacīja Salvīni.