Mobilizēja vēlētājus
Aizvadītās EP vēlēšanas ieies vēsturē ar augstu vēlētāju līdzdalību – pie vēlēšanu urnām devās 50,5% no 400 miljoniem balsstiesīgo eiropiešu. Tas ir augstākais rādītājs pēdējo divdesmit gadu laikā, pārtraucot kopējā līdzdalības līmeņa samazināšanos, kas tika novērots pēc pirmajām EP vēlēšanām 1979. gadā. Pirms pieciem gadiem ES likumdevēja vēlēšanās nobalsoja 42,6% vēlētāju.
"Protesti pret klimata pārmaiņām, skolēnu protesti un aicinājumi aizsargāt ES pret eiroskeptiskajām un galēji labējām partijām mobilizēja vēlētājus," iespējamos iemeslus augstajai vēlētāju līdzdalībai uzskaita vācu sabiedriskais medijs Deutsche Welle.
Arī pēc šīm vēlēšanām divas visplašāk EP pārstāvētās politiskās grupas būs centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP) un centriski kreisā Sociālistu un demokrātu alianse (S&D), taču tās ir zaudējušas ievērojamu daļu mandātu un pirmo reizi tām nebūs vairākuma 751 deputāta lielajā parlamentā. Aplēses liecina, ka EPP būs pārstāvēta ar 180 parlamentāriešiem, kas ir par 41 mazāk nekā līdz šim, vēsta raidsabiedrība BBC. Savukārt S&D zaudējusi 45 krēslus, un tagad tai būs 146 deputāti.
Analītiķi prognozē, ka EPP un S&D vajadzēs piesaistīt teicami nostartējušo Eiropas liberāļu un demokrātu apvienību (ALDE) un Zaļo un Eiropas Brīvo apvienību (Zaļie/EFA), lai nodrošinātu stabilu vairākumu. ALDE, kam iepriekšējā sasaukumā bija 67 pārstāvji, jaunajā EP būs jau 109 deputāti, bet Zaļie/EFA pēc šīm vēlēšanām tikuši pie 69 mandātiem līdzšinējo 50 vietā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 28. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
pirmie pumpuri
suverēnisms Eiropā