Minētā rezolūcija tika pieņemta ar 529 balsīm "par", 45 "pret" un 14 deputātiem atturoties. Kā izriet no sēdes protokola, vairums Latvijas eiroparlamentāriešu balsojumā nepiedalījās, bet tie, kuri piedalījās - Andris Ameriks (GKR), Ivars Ijabs (AP) un Nils Ušakovs (S) - balsoja "par".
Ar rezolūciju ES valstu vai valdību vadītāji, kuri šodien un rīt tiekas Briselē, tiek aicināti ES kandidātvalsts statusu piešķirt arī Gruzijai uzreiz pēc tam, kad tās valdība būs atrisinājusi Eiropas Komisijas (EK) norādītos uzdevumus, proti, pabeigusi vajadzīgās reformas.
EP uzskata, ka ES līderiem jāapzinās sava vēsturiskā atbildība un jāsniedz skaidrs politisks signāls Ukrainai, Moldovai un Gruzijai, apstiprinot to izredzes uz iestāšanos ES.
Eiroparlamenta deputātu vairākums uzskata, ka apstākļos, kad notiek brutāls Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, kandidātvalsts statusa piešķiršana būs līderības, apņēmības un tālredzības apliecinājums. Tiek uzsvērts, ka nepastāv kārtība, saskaņā ar kuru varētu notikt paātrināta pievienošanās ES, un šī pievienošanās joprojām ir uz nopelniem balstīts un strukturēts process, kura gaitā tiek prasīta atbilstība ES dalības kritērijiem un kurš ir atkarīgs no efektīvas reformu īstenošanas.
Parlaments arī aicina Ukrainas, Moldovas un Gruzijas iestādes "nepārprotami apliecināt savu politisko apņēmību īstenot savu iedzīvotāju Eiropas mērķus", paātrinot reformas, lai pēc iespējas ātrāk efektīvi izpildītu kritērijus dalībai ES.
EP uzskata, ka Ukrainas, Moldovas un Gruzijas iedzīvotāji ir pelnījuši dzīvot brīvās, demokrātiskās un pārtikušās valstīs, kuras ir "lepnas un apņēmīgas Eiropas saimes locekles", līdz ar to Eiropadome tiek aicināta gaidāmajā sanāksmē spert svarīgu pirmo soli uz "šo triju valstu iedzīvotāju leģitīmo centienu īstenošanu".
Eiroparlaments rezolūcijā uzsver, ka ES nav citas alternatīvas kā vien paplašināties, kas "vairāk nekā jebkad agrāk ir ģeostratēģisks ieguldījums" stabilā, spēcīgā un vienotā ES. Deputāti pauž pārliecību, ka valstu, kuras tiecas kļūt par ES dalībvalstīm, izredzes uz pilnu dalību ES ir pašas savienības politiskajās, ekonomiskajās un drošības interesēs.
EP deputāti arī aicina "no jauna aktivizēt" pašlaik bloķēto paplašināšanās procesu Rietumbalkānu valstu virzienā.
Kā informēja Krastiņš, ES līguma 49.pants paredz, ikviena Eiropas valsts, kas ievēro 2.pantā minētās vērtības un ir apņēmusies tās veicināt, var pieteikties dalībai ES. Lēmumu par jaunu ES dalībvalsti pēc apspriešanās ar EK un pēc EP piekrišanas pieņem ES Padome ar vienprātīgu balsojumu.
Ukraina 28.februārī, bet Moldova un Gruzija abas 3.martā iesniedza pieteikumus dalībai ES pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai. EK 17.jūnijā publicēja atzinumus par šiem trim pieteikumiem un ieteica ES Padomei atbalstīt Ukrainas, Moldovas un Gruzijas izredzes kļūt par ES dalībvalstīm.
Šis jautājums ir iekļauts šodien un rīt notiekošās Eiropadomes sanāksmes darba kārtībā. Pirms samita ES vadītāji šorīt tikās ar Rietumbalkānu valstu kolēģiem.