Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā, ceļotāji, kas varētu radīt drošības, nelegālas imigrācijas vai epidemioloģiskus draudus, nesaņems atļauju.
Jaunajai ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmai (ETIAS), par kuru EP un Padomes pārstāvji jau panākuši neformālu vienošanos, būtu jāstājas spēkā 2021.gadā. Tā attieksies uz vairāk nekā 60 valstīm un teritorijām, kuru pilsoņiem ieceļošanai ES nav nepieciešama vīza.
Atļauja maksās septiņus eiro un būs derīga trīs gadus. Lielākā daļa ceļotāju saņems pozitīvu atbildi uzreiz pēc elektroniskas anketas aizpildīšanas, kad viņu sniegtā informācija būs pārbaudīta atbilstošajās ES datubāzēs. Par noteikumiem vēl paredzētas debates 4.jūlijā.
Tikmēr 2.jūlijā tiks izziņots EP Juridiskās komitejas (JURI) lēmums uzsākt sarunas ar ES dalībvalstīm par autortiesību direktīvu. EP deputāti šo lēmumu var apstrīdēt, pieprasot balsojumu plenārsēdē. Saskaņā ar EP Reglamentu komitejas lēmums par sarunu uzsākšanu ar dalībvalstīm par autortiesību direktīvu tiks izziņots plenārsēdes sākumā pirmdienas pēcpusdienā. Deputātiem būs laiks līdz 3.jūlija pusnaktij, lai šo lēmumu apstrīdētu.
Ja vairāk nekā 10% deputātu (vismaz 76) iebildīs pret sarunu sākumu, par komitejas lēmumu notiks plenārsēdes balsojums. Nepieciešamības gadījumā šis balsojums tiktu izziņots 4.jūlijā un notiktu 5.jūlija pusdienlaikā.
Savukārt 3.jūlijā EP deputāti debatēs, bet 4.jūlijā balsos par jauniem noteikumiem nelikumīgas rīcības izskaušanai un noteikumu izpildei autopārvadājumu nozarē. Deputāti balsos arī par autovadītāju norīkošanu darbā ārzemēs un atpūtas laiku.
Eiroparlamentārieši balsos par darba ņēmēju norīkošanas noteikumu piemērošanu autopārvadājumu nozarē, stingrākiem noteikumiem pastkastīšu uzņēmumu izskaušanai, kā arī uzlabotiem vadītāju atpūtas laika noteikumiem, lai nodrošinātu autovadītājiem labākus darba apstākļus.
Balsojumā deputāti vienosies par EP nostāju sarunās ar ES valdībām. Tajās jāpanāk vienošanās par galīgo noteikumu redakciju.
3.jūlijā arī paredzēts balsojums par izmaiņām regulā par administratīvo sadarbību pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, kas paredzēs, ka dalībvalstu un ES līmenī strādājošām iestādēm būs jauni instrumenti cīņai pret nodokļu krāpniecību.
Izmaiņas paredz tiešsaistes sistēmas ieviešanu informācijas apmaiņai ES krāpšanas apkarošanas ekspertu tīklā "Eurofisc". Tā dalībvalstis un to iestādes varēs ātrāk un efektīvāk iegūt informāciju par pārrobežu darbībām, tajā skaitā citu dalībvalstu transportlīdzekļu reģistrācijas datus.
Papildus EP grozījumi paredz, ka pietiks tikai ar vienas (nevis divu vai vairāk, kā noteikts Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā) valsts nodokļu dienesta ierēdņu pieprasījumu citai dalībvalstij gan informācijas apmaiņai, gan audita veikšanai sadarbībā ar pieprasījuma saņēmēja iestādi.
Piesardzīgākās aplēses liecina, ka krāpšana PVN jomā ES var radīt vairāk nekā 50 miljardu eiro ieņēmumu zaudējumus gadā. Latvijā 2015.gadā PVN netika iekasēts vairāk nekā 400 miljonu eiro vērtībā, kas ir gandrīz piektā daļa no kopējām PVN saistībām.
Likumprojekta ziņotājs ir Latvijas eiroparlamentārietis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Tikmēr 4.jūlijā plkst.10 pēc Latvijas laika EP deputāti ar Polijas premjerministru Mateušu Moravecki un EK priekšsēdētaju Žanu Klodu Junkeru diskutēs par Eiropas nākotni. Moraveckis kļūs diskusiju cikla astoto dalībnieku.
Konservatīvās partijas Likums un taisnīgums (PiS) biedrs par Polijas valdības vadītāju kļuva 2018.gada 9.janvārī.
Šī būs astotā diskusija debašu ciklā par Eiropas nākotni. Līdz šim deputātus uzrunājis Īrijas premjerministrs Leo Varadkars, Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs, Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels un Nīderlandes Premjerministrs Marks Rite. Septembrī Strasbūrā deputātus uzrunās Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs.