EP lemj par britu deputātu vietu pārdalīšanu pēc Brexit

Saskaņā ar lēmumu, kas tika pieņemts ar 21 balsi, pret balsojot četriem komitejas locekļiem, vislielākie ieguvēji būs Francija, Spānija, Itālija un Nīderlande.

Vietu pārdale notiks pēc nākamā gada maijā gaidāmajām EP vēlēšanām, kuras notiks divus mēnešus pēc paredzētā Brexit termiņa.

Francijas deputātu skaits pieaugs no 74 līdz 79, bet Spānijas pārstāvniecība no 54 līdz 59 vietām.

Savukārt Itālija un Nīderlande katra iegūs pa trim vietām, to deputātu skaitam attiecīgi pieaugot no 73 līdz 76 un no 26 līdz 29.

Īrijas vietu skaits pieaugs no 11 līdz 13.

Austrija, Dānija, Horvātija, Igaunija, Polija, Rumānija, Slovākija, Somija un Zviedrija katra iegūs pa vienai papildu vietai.

Tikmēr Beļģija, Bulgārija, Čehija, Grieķija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Portugāle, Slovēnija, Ungārija, un Vācija saglabās līdzšinējo pārstāvniecības lielumu.

Vācijai pienākošos vietu skaits nav palielināts, jo tai jau tagad ir maksimālais paredzētais deputātu skaits - 96.

Lielbritānijas deputātu vietas tiek pārdalītas, nevis vienkārši likvidētas, jo pastāvošais mandātu sadalījums atzīts par netaisnīgu attiecībā pret dažām valstīm, ņemot vērā to iedzīvotāju skaitu.

Brexit izrādījās iespēja apmierināt to valstu prasības, kas vēlējās savu vietu skaitu palielināt, tajā pašā laikā neatņemot deputātus kādai citai dalībvalstij.

Vietu pārdales modelis ir kompromiss, kas pirmdien tika panākts starp EP lielākajām frakcijām, tomēr tas vēl jāapstiprina plenārsēdē.

Kopumā pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES EP deputātu skaits saruks no 751 līdz 706.

Atlikušās 45 vietas, ko atbrīvos britu deputāti, netiks likvidētas, jo tās varēs izmantot, ja nākotnē ES tiks uzņemta kāda jauna dalībvalsts.

Deputāti otrdien lika pamatu arī tā dēvēto paneiropas sarakstu ieviešanai, kas ļautu vienas dalībvalsts pilsoņiem balsot par citas dalībvalsts politiķiem.

Ideja par kopīgu vēlēšanu sarakstu ieviešanu tikusi apspriesta jau gadiem, taču nesen tās īstenošanas centieni guvuši jaunu grūdienu, jo šai iecerei atbalstu izteicis Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Taču lēmumu, vai ieviest šādus paneiropas sarakstus, jāpieņem dalībvalstu nacionālajām valdībām.

Tomēr EP konstitucionālo tiesību komitejas otrdien pieņemtais lēmums paredz iespēju, ka britu deputātu atbrīvotās vietas varētu tikt sadalītas starp deputātiem, kas tiktu ievēlēti no šādiem kopīgiem sarakstiem.

Tomēr, ja brīdī, kad sāksies EP jaunā sasaukuma pilnvaru termiņš, Lielbritānija joprojām vēl būs ES dalībvalsts, deputātiem, kas ievēlēti no transnacionāliem sarakstiem, nāksies gaidīt, kamēr britu deputātu vietas atbrīvosies.

Viens no otrdienas balsojuma rezultātiem varētu būt arī dalībvalstu iemaksu pieaugums EP uzturēšanai, jo pēc Brexit izpaliks Lielbritānijas iemaksas EP budžetā.

To 28 deputātu uzturēšana, kuru vietas tiks izdalītas citām dalībvalstīm, gadā no ES atlikušajām 27 dalībvalstīm papildus prasīs 358 400 eiro.