Izraugās EK
Jāatgādina, ka EP ir viena no galvenajām ES institūcijām, bet vienīgā, ko tieši ievēlē ES pilsoņi. 751 deputāta vieta likumdevējā tiek sadalīta starp ES dalībvalstīm, ņemot vērā to iedzīvotāju skaitu. Visvairāk – 96 – deputātu ir Vācijai, bet Latvijai ir viena no mazākajām pārstāvniecībām – astoņi deputāti.
Atšķirībā no vairākuma parlamentu EP neiniciē jaunus likumus. To dara EK – bloka izpildvaras institūcija. Taču EP ir jāapstiprina visi EK izstrādātie likumprojekti, kā arī jālemj par ES budžetu un lielu daļu starptautisko līgumu. Vēl viens Eiroparlamenta pienākums ir uzraudzīt EK un pārējo ES iestāžu darbu.
EP ir centrālā loma EK izraudzīšanā. Parlamenta locekļiem ir jāievēlē EK prezidents un par jomām atbildīgie komisāri, kuru kandidatūru izvirza dalībvalstis. EP var arī balsojot nolemt, ka EK izsakāma neuzticība, un tādējādi piespiest komisāru kolēģijai atkāpties.
Lai kontrolētu EP, kādai no politiskajām grupām, kurās ir apvienojušās ideoloģiski tuvas partijas no ES dalībvalstīm, ir jāiegūst vismaz 376 deputātu vietas. Ja tas nav izdevies, politiskās grupas vienojas par koalīciju. Pēc 2014. gada vēlēšanām lielākā pārstāvniecība EP bija centriski labējai Eiropas Tautas partijai (EPP), kas izveidoja koalīciju ar centriski kreiso Sociālistu un demokrātu progresīvo aliansi (S&D) un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienību (ALDE).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 23. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Pareizaisvirsraksts
Tavs vārds
Irlielāmērāticams